Spānija atsacīsies no spāņu valodas kā galvenās valodas visās skolās (7)

Šīs normas iekļaušanu likumprojektā pieprasīja katalāņu separātistu partija "Katalonijas Kreisie republikāņi" (ERC), no kuras atbalsta ir atkarīga premjerministra Pedro Sančesa mazākuma valdība, kuru veido viņa pārstāvētie sociālisti kopā ar galēji kreiso partiju "Unidas Podemos" ("Kopā mēs varam").

Ar ERC atbalstu otrdien tika apstiprināts nākamā gada budžets, un opozīcijā esošā konservatīvā Tautas partija (PP) apsūdzējusi Sančesu, ka viņš tagad par to maksā ar izglītības reformu.

"Cena ir spāņu valodas izmešana pa logu Katalonijas skolās uz visiem laikiem," pirms balsojuma paziņoja PP Senāta frakcijas līderis Havjers Maroto.

Spānijas reģionālās valodas ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā tika apspiestas, taču, atjaunojot demokrātiju pēc Franko nāves 1975.gadā, izglītība tika nodota reģionu ziņā, tostarp arī Katalonijā, Galisijā, un Basku zemē, kur likums reģionālās valodas tiesību ziņā pielīdzinājis spāņu valodai.

Tā rezultātā Katalonijā valsts skolās gandrīz visas stundas notiek katalāņu valodā, spāņu valodai atvēlot tikai divas stundas nedēļā.

Iepriekšējā PP valdība mēģināja situāciju mainīt, 2013.gadā izglītības likumā iekļaujot normu, kas noteica, ka valsts skolās mācību valoda ir spāņu valoda.

Taču praksē šī norma tiek ignorēta, un Katalonijā stundas joprojām pamatā notiek katalāņu valodā.

Sančes, aizstāvot pašreizējo reformu, norāda, ka jaunais izglītības likums atspoguļo Spānijas "lingvistisko daudzveidību", kas "ir milzu bagātība visai sabiedrībai".

Izglītības reforma, kuru parlamenta apakšnams apstiprināja jau pagājušajā mēnesī, ierobežo arī reliģijas mācīšanu un valsts finansējuma piešķiršanu katoļu skolām.

Tomēr daļa vecāku Katalonijā ir neapmierināti ar reformu, jo bažījas, ka tā liegs viņu bērniem pietiekami labi apgūt spāņu valodu, kas ir viena no pasaulē visizplatītākajām valodām.

Tikmēr konservatīvās partijas brīdina, ka reforma apdraud valsts vienotību.

Svētdien tūkstošiem cilvēku savos automobiļos devās Madrides, Barselonas, Malagas un citu pilsētu ielās, lai protestētu pret izglītības reformu.

Protestus līdz ar PP atbalsta arī galēji labējā partija "Vox" ("Balss") un liberāli konservatīvā partija "Ciudadanos" ("Pilsoņi"), kas paudusi apņēmību reformu apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā.