Lukašenko pirmo reizi kopš 2016. gada sola sasaukt Nacionālo asambleju (9)

Kopš 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā nerimstas protesti pret Lukašenko režīmu. Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos.

Lukašenko, kurš atrodas pie varas Baltkrievijā kopš 1994.gada, noraida kritiku un mēģinājis apspiest protestus ar spēku.

Lai nomierinātu protestētājus, viņš ir ierosinājis konstitūcijas reformas, ko publiski atbalstījusi arī Lukašenko sabiedrotā Maskava.

Lukašenko atklājis pavisam nedaudz detaļu par plānotajām reformām, bet paziņojis, ka lēmums par prezidenta pilnvaru ierobežošanu varētu tikt pieņemts Nacionālās asamblejas sanāksmē.

Nacionālā asambleja ir politisks veidojums bez reālas varas, bet Lukašenko izteicies, ka tai drīz varētu tik piešķirtas reālas pilnvaras.

Asamblejas sanāksmes parasti notiek reizi piecos gados un pulcē vienkopus vairākus tūkstošus delegātu, kurus izvirza vietējās padomes, Lukašenko lojālās partijas un strādnieku organizācijas.

Lukašenko politiskie oponenti, no kuriem ietekmīgākie ir valsti atstājuši vai ieslodzīti, ir noraidījuši Lukašneko ierosinātās reformas, uzskatot to par mēģinājumu novilcināt laiku, lai pārdzīvotu protestus.

Lukašenko paziņoja, ka delegātu izraudzīšanās process sāksies otrdien.

"Tiem būtu jābūt cilvēkiem, kas pārstāv visus iedzīvotāju slāņus un grupas, visu baltkrievu tautu," sacīja Lukašenko.

Plānots, ka Nacionālā asambleja sapulcēsies uz sēdi 11. un 12.februārī.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins publiski ir mudinājis Lukašenko iesaistīties dialogā ar opozīciju. Abi līderi tikās septembrī samitā, kur Lukašenko publiski izteicās par reformu ierosināšanu.

"Ir iespējams, ka Lukašenko mēģinās ar šīs asamblejas palīdzību sabotēt konstitucionālo reformu, ko viņš acīmredzot ir apsolījis Kremlim," atzinis politologs Aleksands Klaskovskis.