Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atbalstīja Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas vienošanos par nākotnes attiecībām, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Kā izteicās komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP), Lielbritānija ir nozīmīga partnere Latvijai, tāpēc ir gandarījums, ka ES un Apvienotā Karaliste "par spīti laika spīlēm" ir spējušas vienoties par savām turpmākajām attiecībām pēc Breksita.
"Latvija atbalsta savstarpējo līgumu parakstīšanu un to provizorisko piemērošanu no nākamā gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai jaunā kārtība varētu stāties spēkā,"
norāda Tērauda. Komisijas vārdā politiķe pauž cerību, ka šī piemērošana nākamajos mēnešos noritēs gludi un neradīs nesamērīgus pārrāvumus ne uzņēmējiem, ne Latvijas pilsoņiem, kuriem ir ciešas ekonomiskās un sociālās saites ar Lielbritāniju.
"Visām dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda, vai tās atbalsta panākto vienošanos. Tāpat plānots, ka izņēmuma kārtā ratificēt šo līgumu tiks pilnvarots Eiropas Parlaments, nevis to darīs katra Eiropas Savienības dalībvalsts atsevišķi," norādīja Tērauda.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja akcentēja, ka vienošanās paredz sakārtot jautājumus saistībā ar mūsu pilsoņu uzturēšanos Apvienotajā Karalistē, kā arī regulēt veselības un sociālās lietas. "Mēs esam gandarīti, ka cita starpā ir panākta arī vienošanās par sociālās drošības koordināciju un sociālo garantiju nodrošināšanu, piemēram, EVAK veselības apdrošināšanas kartes izmantošanu tiem ES pilsoņiem, kas ceļos, strādās vai pārcelsies uz AK un otrādi no nākamā gada 1.janvāra," sacīja Tērauda.
Vienošanās neattiecas sadarbību ārējās attiecībās, drošībā un aizsardzībā, jo Lielbritānija nevēlējās veidot vienotu juridisku ietvaru sadarbībai šajās jomās. Būtiski, ka līguma īstenošanas uzraudzībai paredzēts veidot ES un Apvienotās Karalistes Sadarbības padomi, kas nodrošinās, ka līgums tiek interpretēts un piemērots precīzi, kā arī izskatīs jebkurus strīdu jautājumus, šodien komisijā pavēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Šī gada 24.decembrī ES un Lielbritānijas panāktā vienošanās ietver trīs līgumus - ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, AK valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem, norādīja Rinkēvičs.
Jaunais Tirdzniecības un sadarbības līgums nodrošinās bezprecedenta tirdzniecības attiecības preču un pakalpojumu tirgus piekļuves ziņā, kā arī ievērojami labākus tirdzniecības nosacījumus abām pusēm - gan salīdzinājumā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan ar jebkuru citu līdz šim ES noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu. Līgums nosaka nulles tarifus un kvotas visām precēm. Imports un eksports kā ar jebkuru trešo valsti gan būs pakļauts muitas formalitātēm un būs jāveic pārbaudes uz robežas, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informācija.
Dokuments paredz arī turpmāku gaisa, autopārvadājumu, dzelzceļa un jūras transporta savienojamību, nodrošinot augstu transporta drošību, darbinieku un pasažieru tiesības, kā arī vides aizsardzību.
Līgums paredz jaunu kārtību vairāk nekā 100 kopīgu zivju krājumu pārvaldībai ES un Apvienotās Karalistes ūdeņos. Saskaņā ar vienošanos ES zvejas kuģiem joprojām būs pašreizējais piekļuves līmenis Apvienotās Karalistes ūdeņiem 5,5 gadu pārejas periodā, pakāpeniski samazinot ES zvejas kvotas Lielbritānijas ūdeņos laika gaitā. Abas puses turpmāk rīkos ikgadējas konsultācijas, lai vienotos par zvejas iespējām.
Īstermiņa ieceļošanas un uzturēšanās nolūkos līgums neparedz vīzu prasību. Ilgtermiņa ieceļošana un uzturēšanās būs īstenojama saskaņā ar AK, kā arī ES un dalībvalstu imigrācijas noteikumiem, norādīts ĀM ziņojumā.
Lai gan līdz ar pārejas perioda noslēgumu beigsies brīva personu pārvietošanās no ES uz AK un otrādi, paredzēta arī mobilitātes un sociālās drošības koordinēšana, kas būs vērsta uz ES pilsoņu tiesību aizsardzību. Tas attieksies uz virkni sociālās drošības pabalstu un vecuma pensijām. Savukārt veselības aprūpes pakalpojumu jomā tiek paredzētas iespējas ES un AK iedzīvotājiem saņemt gan nepieciešamo medicīnisko palīdzību, gan plānveida ārstēšanu.
Tāpat tiks izveidots jauns ietvars tiesībsargājošo iestāžu sadarbībai krimināllietās, īpaši pārrobežu noziegumu un terorisma apkarošanā un izmeklēšanā.