Kamēr prestižās "Austras" balvas albumu desmitnieka paziņošana pārcelta uz nākamā gada pavasarī, "Zelta mikrofona" ieguvējus arīdzan uzzināsim vien februārī, līdz ar to diskusijas par un ap mūziku ir klusākas nekā citus gadus, piedāvāju savu ikgadējo atskatu uz šogad Latvijas mūzikā sastrādāto un saradīto. Bez noteiktas secības - jūsu uzmanībai otrais labāko albumu piecinieks.

Stūrī zēvele "Labvakar"

Kuldīgas tvīpopa apvienība "Stūrī zēvele" turpina konceptuālu albumu izdošanu - 2014. gada "Labrīt", 2016. gada "Labdien" un šā gada martā "Labvakar".

Ģitārista un dziedātāja Klāva Laula vadītā grupa arī šajā skaņuplatē, kas tapusi Valmierā un Rīgā 2019. gadā, saglabājusi savu skanējumu, kurā saplūst kaut kas no deviņdesmito gadu indie un mūsu pašu septiņdesmito gadu sākuma "Menueta". 

Albuma ierakstā un dziesmu veidošanā piedalījās arī dziedātāja Kate Briška, kura vairs nav aktīva grupas dalībniece. 

Stūrī zēvele "Labvakar" (albuma noformējumā izmantotas Alises Mediņas gleznas) FOTO: Albuma vāks

Kā vienmēr, ir grūti pretoties Elizabetes Miltas apburoši gaisīgajam balss tembram, niansētajiem sintezatoru piesitieniem, smalkajai Laula ģitārspēlei un atturīgajai Ulda Gedras bungu spēlei. 

Dziesmu vārdi aizgūti no vairākiem dzejdariem - Kārļa Vērdiņa, Klāva Elsberga, Ērika Ādamsona, Māra Čaklā un Kristiānas Kārkliņas. Brīžiem jau rodas sajūta, ka tiek mehāniski izdziedāta dzeja, nevis organiski radīta oriģināldziesma ar pašu vēstījumu, bet šo diskusiju - vai dzeja ir izdziedama vai deklamējama - atstāsim citiem rakstiem.

Albuma virsotne - "Rudens".

Video: Ciemos pie grupas "Stūrī zēvele"

Noklausies albumu.

Tesa "Control"

Pašmāju postroka/postmetāla trio, kas darbojas jau kopš 2005. gada nemainīgā sastāvā – Kārlis Tone, Dāvis Burmeisters, Jānis Burmeisters, šā gada aprīlī izdevniecības "My Proud Mountain" apgādā izdeva vēl vienu solīdu, jaudīgu un pārliecinošu studijas albumu "Control" ("Kontrole"). "Šajā ierakstā, manuprāt, vairāk nekā citos ir jūtams kaut kāds gadu slogs," intervijā TVNET komentē Kārlis.

Grupa šo gadu laikā ir saspēlējusies, mūziķi saauguši kopā, tas jūtams katrā bungu piesitienā, katrā ģitāras rifā. Vīri kontrolē to, ko dara. Kontrole - process, kas, grupas prāt, īpaši aktuāls ir tieši šodien. 

"Pasaule gan no tehnoloģiskā, gan politiskā viedokļa liekas arvien kontrolētāka. Līdz ar to šis nosaukums tā jauki izvelk vidējo aritmētisko sajūtu. Mēs kontrolējam un mūs kontrolē, un kaut kā pēkšņi tas liekas ļoti aktuāli," albuma nosaukuma izvēli skaidro Kārlis. 

Tesa "Control" FOTO: publicitātes

Albums ierakstīts Valmierā, "Hodila Studio" pie Ģirta Laumaņa, savukārt māsterēts ASV – Džeimsa Plotkina studijā "Plotkinworks".

Albuma virsotne - "Control 2".

Ainars Mielavs "220 volti"

Kopš dziesmu rakstnieka Ainara Mielava nesenākā oriģināldziesmu albuma "Atsaukties" paskrējuši pieci trauksmaini gadi, un pēdējie trīs no tiem Ainara dzīvē bijuši īpaši smagi un sarežģīti - šķiršanās no tuva drauga, cīņa ar depresiju, radošā krīze un vēlāk atdzimšana jaunā kvalitātē, ar pavisam citas paaudzes muzikālajiem domubiedriem, lai precīzi savā sešdesmit gadu jubilejā par to visu mums pavēstītu jaunajā, emocionāli nospriegotajā studijas albumā.

"220 volti" ir Mielava labākais solo albums - tajā viņš atļāvies daudz vairāk eksperimentēt tieši no muzikālā aspekta. Ginta Solas ierasto tradicionālo ģitāru šeit nomainījuši Rūdolfa Macata taustiņi, kas ierasto Mielava melodisko līniju ietērpj jaunās drānās. 

Kaspars Vizulis, Ainars Mielavs, Rinalds Maksimovs, Rūdolfs Macats FOTO: publicitātes

Izteiksmīga, ar niansētu džezisku piesitienu, ir arī jaunā bundzinieka Rinalda Maksimova spēle, kā arī ģitārista Kaspara Vizuļa pienesums, liekot Ainara dziesmām iemaldīties pat deviņdesmito gadu sākuma postroka labirintos.

Ainars Mielavs "220 volti" (Ainara Mielava glezna - savulaik Rīgas dzīvokļa pretēja nama jumts saulrietā) FOTO: publicitātes

Albuma "220 volti" detalizēta recenzija:

Albuma virsotne - "Mīlestība skaitās".

Noklausies albumu.

Alise Joste "Šākātā"

Lai arī globalizācija un ar to saistītie kultūras procesi Latvijā jūtami ik uz soļa, ir neviltots prieks novērot, kā mākslinieki, precīzāk, mūziķi, tomēr ar laiku novērtē to, kas unikāls ir tieši mūsu mazajā Latvijā. Dzejnieks Knuts Skujenieks ir teicis, ka tieši valoda viņā rada dzimtenes sajūtu, valoda ir tā, kas mūs atšķir. Arī dziesmu rakstniece Alise Joste savus divus pirmos mūzikas albumus izdeva labskanīgajā angļu mēlē, apceļojot nelielas koncertvietas Eiropā, iemantojot kādus sava talanta cienītājus citās valstīs, taču arī viņa ir sapratusi būtisko - ir atgriezusies pie saknēm. 

Alise Joste "Šākātā" (Albuma vāku darinājis latviešu mākslinieks Zahars Ze) FOTO: publicitātes

Jostes trešais studijas ieraksts "Šākātā" ir ieskaņots latviski, turklāt dziesmu vārdus mūziķei nav bijis jāmeklē dzejas klasiķu grāmatās, kā grēko vai, jāsaka skarbāk, - slinko daudzi; Alise dzied par pašas fiksētiem mirkļiem, sajūtām, par vientulību, mīlestību un pavisam sadzīviskām lietām.

Albuma detalizēta recenzija:

"Centos fokusēties uz to, ka svarīgākais šajā procesā ir tieši mirkļa fiksācija. Un, ja attiecīgajā brīdī gribas dziedāt par pelmeņiem, tad ir jādzied par pelmeņiem," skaidro Alise.  

Ieraksts tapis ciešā sadarbībā ar skaņu inženieri un producentu Gati Zaķi. 

Albuma virsotne - "Vilciņš".

ansis "Liela māksla"

"Kāda sūda pēc viss tas ir sasējies ar manu dzīvi?" skaļi domādams par rasu nemieriem ASV, par afroamerikāņu geto septiņdesmitajos un astoņdesmitajos, savā ceturtajā studijas albumā "Liela māksla" jautā reperis ansis (33). Tik tiešām, kāpēc ir noticis tā, ka jauneklis no Ķemeriem, kurš uzaudzis juceklīgajos postpadomju laikos, tik ļoti aizrāvies ar subkultūru, kuras serdi lielā mērā definē mūžīgā afroamerikāņu cīņa par savām tiesībām? Ir jānoklausās šis albums, lai vismaz daļēji saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem.

ansis, īstajā vārdā Ansis Kolmanis, pēc milzīgajiem dziesmas "Zemes stunda" panākumiem pirms dažiem gadiem pilnīgi droši varēja turpināt ekspluatēt veiksmīgo formulu, cept šādas muzikālas kūkas vienu pēc otras. Tā vietā, mācoties no pasaules hiphopa pieredzes, viņš ieslēdzās nelielā 1,5 reiz 2 metru kabūzī Berģos, kur pie mikroskopiskās studijas griestiem iekārts mikrofons, un, ignorējot komerciālos standartus, devās dziļākos mākslinieciskos ūdeņos - tuvāk lielajai mākslai.

Ir skaidri nolasāms, ka "Liela māksla" ir anša manifests, oda hiphopa kultūrai, kura daudzus gadu desmitus ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē tika uzskatīta par marginālu strāvojumu populārajā mūzikā.

Albuma detalizēta recenzija:

"Liela māksla" ir anša veltījums gan sev pašam, gan hiphopa kultūrai kopumā. Latiņa šajā žanrā tagad ir pacelta vēl augstāk. 

Albuma virsotne: "Definīcija".

ansis FOTO: publicitātes

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Jānis Žilde. 

FOTO: #SIF_MAF2020