Kas kavē un kas mudina Latvijas uzņēmējus būt ilgtspējīgiem

FOTO: Publicitātes foto

Jēdziens “ilgtspēja” iemanto arvien lielāku popularitāti uzņēmēju vidū visā pasaulē – primāri saiknē ar klimata pārmaiņu mazināšanu un virzību pretī zaļākai nākotnei. Kādam uzņēmējam tas var nozīmēt mazas, bet būtiskas aktivitātes ikdienā – piemēram, elektrības patēriņa samazināšanu vai atkritumu šķirošanu.

Daļai ilgtspēja var nozīmēt pavisam jaunu biznesa virzienu. Taču jāatzīst, ka ilgtspējas aktivitāšu ieviešana Latvijas uzņēmumos joprojām norit gausi. Mēģinājām skaidrot šķēršļus, kas kavē to ieviešanu, kā arī apkopot argumentus, kāpēc uzņēmumiem ir svarīgi pievērst uzmanību ilgtspējai šeit un tagad.

Atšķirīgas jēdziena izpratnes

Ko īsti Latvijas uzņēmēji saprot ar ilgtspēju? Mana pieredze rāda, ka ar šo jēdzienu mēs bieži vien saprotam dažādas dimensijas. Par to liecina arī Swedbank šovasar veiktā pētījuma dati, ko ieguvām, aptaujājot 600 uzņēmējus, galvenokārt no mazo un vidējo uzņēmumu segmenta. Pētījums atklāj, ka Latvijas uzņēmēji jēdzienu “ilgtspēja” visbiežāk asociē ar ekonomikas un uzņēmuma ilglaicīgu attīstību. Lai to panāktu, jāspēj paredzēt dažādus attīstības scenārijus un elastīgi tiem pielāgoties. Otra populārākā asociācija – rūpes par dabu, atjaunojamo un pārstrādājamo dabas resursu izmantošana. Šajā virzienā prasības no politikas veidotājiem, investoriem un sabiedrības turpinās pieaugt. Vēl uzņēmējiem ilgtspēja asociējas ar inovācijām, kas maina klientu paradumus un paver jaunas biznesa iespējas. Tiek atzīts, ka pārmaiņas ilgtspējas vārdā lielākoties notiek, tieši pateicoties inovācijām, visbiežāk radikālām.

Galvenie šķēršļi ilgtspējas ieviešanai uzņēmumos

2020. gads uzņēmējiem – tostarp arī Latvijā – noteikti ilgi paliks atmiņā kā nebijušu izaicinājumu gads, kas pārbaudīja uzņēmumu spēju elastīgi pielāgoties jaunajai situācijai. Sekas, ko pandēmija radījusi uzņēmējdarbībai, ietekmē arī ilgtspējai atvēlēto lomu. Swedbank pētījums atklāj – kamēr daļa uzņēmēju var atvēlēt laiku un resursus dažādām ar ilgtspēju saistītām aktivitātēm, citi ir spiesti savu uzmanību veltīt ar uzņēmuma ikdienas darbību saistītiem jautājumiem un pandēmijas radīto šķēršļu novēršanai. Ideāli ir risinājumi, kas vienlaikus vērsti uz abu mērķu sasniegšanu, piemēram, uzņēmuma darbības digitalizēšana.

Latvijas uzņēmēji no rūpniecības un enerģētikas, telekomunikāciju un datu pakalpojumu, tirdzniecības, transporta un loģistikas nozarēm kā vienu no galvenajiem šķēršļiem ilgtspējas risinājumu ieviešanai min šī brīža ekonomiskās situācijas pārāk lielo spiedienu uz uzņēmuma ienākumiem. Savukārt uzņēmēji no lauksaimniecības un nekustamā īpašuma nozarēm norāda uz resursu nepietiekamību ilgtspējīgas darbības īstenošanai uzņēmumā. Jāpiebilst, ka aptaujas datos vienlaikus iezīmējas arī svarīga pozitīva nianse – aptaujāto tautsaimniecības jomu uzņēmēji norāda, ka ilgtspējīgu risinājumu ieviešana, viņuprāt, ir ekonomiski izdevīga – tā uzskata vairāk nekā puse jeb 55% respondentu.

Iepriecina ziņa, ka vairums uzņēmumu plāno ilgtspējas aktivitātes tuvākajā nākotnē. Arvien vairāk uzņēmēju rod veidus šķēršļu pārvarēšanai, gan mainot savu domāšanu, gan pielāgojoties klientu uzvedībai un gaidām, jo ir skaidrs, ka ilgtspēja ir un būs viens no izaugsmes virzītājspēkiem.

Galvenie ilgtspējas katalizatori

Viena no mūsu planētas lielākajām problēmām ir klimata pārmaiņas. Zemes klimats mainās, jo atmosfērā ir palielinājusies dažādu gāzu koncentrācija, kas absorbē infrasarkano starojumu, līdz ar to sasildot Zemes virsmu – to dēvē par “siltumnīcas efektu”. Klimata pārmaiņas jau ir un nākotnē būs jūtamas arī Latvijā – tās nesīs sezonālo laikapstākļu un līdz ar to veģetācijas perioda izmaiņas, postoša sausuma posmus un ar tiem saistītus ugunsgrēkus, strauju ledāju kušanu un plūdu riskus, un šīs parādības ietekmēs virkni saimniecības nozaru. Paralēli klimata pārmaiņām intensīvā ekonomikas izaugsme pēdējās desmitgadēs ir izsmēlusi nozīmīgu daļu dabas resursu un ienesusi nevēlamas pārmaiņas lokālajās eko vidēs, kas tamdēļ vairs nespēj pildīt savas dabiskās funkcijas – viens no piemēriem ir Baltijas jūra, kurā mainās zivju populāciju līdzsvars.

Ilgtspēja ir joma, par kuru uzņēmēji nevarēs nedomāt, arī ņemot vērā Eiropas Savienības uzņemto “zaļo kursu”. Eiropa ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla, proti, panākt, lai tās ekonomika sasniegtu siltumnīcefekta gāzu neto emisiju nulles līmeni – cik emitē, tik piesaista atpakaļ, dabiski vai mākslīgi. Mērķa sasniegšanai jau tuvākajos gados stāsies spēkā virkne izmaiņu regulējumā, kas ilgtspēju vēl straujāk ienesīs katra uzņēmēja dienaskārtībā. Prasības ne tikai samazināt, bet pilnībā novērst uzņēmējdarbības negatīvo ietekmi uz klimatu kļūs par jauno normu.

Ir saprotams, ka daļai uzņēmēju ilgtspēja šķiet tāla un grūti sasniedzama, bet tam ir risinājumi. Ikdienā vairāk domāt par uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību mudinātu ar to saistītās izredzes samazināt uzņēmuma izmaksas un palielināt peļņu – tā norāda gandrīz katrs ceturtais Latvijas uzņēmējs no tādām nozarēm kā tirdzniecība, lauksaimniecība, nekustamais īpašums un būvniecība, transports un loģistika.

Savukārt rūpniecības un enerģētikas, kā arī telekomunikāciju un datu pakalpojumu nozares pārstāvošie uzņēmumi (attiecīgi 22% un 19%) iezīmē vēl kādu vienlīdz svarīgu pamudinājumu – cerību uz sava biznesa potenciālu nākotnē. Pārmaiņu laiki allaž rada jaunas iespējas, ieguvējus un zaudētājus, un tie, kas laikus sāk strādāt pie jaunām stratēģijām, palielina sava uzņēmuma izredzes uzlabot savu pozīciju tirgū.

Kam būtu jāuzņemas atbildība?

Lielākā daļa (83%) aptaujāto dažādu nozaru uzņēmēju ir vienisprātis par to, ka atbildība par Latvijas, Eiropas un pasaules ilgtspējīgu attīstību būtu jāuzņemas solidāri visai sabiedrībai kopumā. Stratēģiskie dokumenti galveno lomu ilgtspējas īstenošanā piešķir tieši uzņēmējdarbībai, savukārt valdības virza ekonomiku, radot nepieciešamos pamatnoteikumus un stimulus, bet finanšu institūcijas nodrošina attīstībai nepieciešamos resursus. Un tas nozīmē, ka bankas būs gan daļa no sistēmas, kas centīsies ietekmēt videi nedraudzīgu industriju pārmaiņas ilgtspējīgākā virzienā, gan būs ieinteresētas sekmēt kapitāla piesaisti ilgtspējīgiem biznesa modeļiem – tādiem uzņēmumiem, kam būs atbildes vides, sociālajiem un pārvaldības izaicinājumiem.

Kā būvēt šo kopdarbu? Viens no pirmajiem soļiem ir veicināt vienotu izpratni par ilgtspējas nozīmi. To var sekmēt dialogs starp valsts institūcijām un uzņēmēju biedrībām un kopienām, kopīgi zīmējot vīziju un ceļu uz to. Šis ceļš uzņēmējiem nozīmēs savas darbības pielāgošanu un vajadzību pēc palīdzības – vispirms jau zināšanu jomā. Arī Swedbank ikdienā daudz mācās un labprāt dalās zināšanās par ilgtspējas jautājumiem ar dažādu nozaru uzņēmumiem.

Skaidrs, ka viens nav vezuma vilcējs – tikai apkopojot spēkus uzņēmumu un valstu līmenī un mainot domāšanas fokusu no patērēšanas uz saglabāšanu, lielais mērķis – ilgtspējīgāka pasaule mums un nākamajām paaudzēm – kļūs iespējams.

Uz augšu
Back