Reirs: Šogad Latvijas ekonomikā kritums būs mazāks, nekā iepriekš prognozēts (1)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Zane Bitere/LETA

Šogad Latvijas ekonomikā kritums būs mazāks, nekā iepriekš prognozēts, veidojot 4,5%, Finanšu ministrijas mājaslapā publicētajā vērtējumā par 2020.gadu norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV)

Ministrs min, ka kopumā šogad deviņos mēnešos Latvijas ekonomikā bija kritums 4,3% apmērā, apliecinot, ka ekonomikas sarukums otrajā un trešajā ceturksnī Covid-19 krīzes ietekmē nebija tik dziļš, kā sākotnēji sagaidīts, kā arī ekonomikas atgūšanās bijusi veiksmīgāka, nekā iepriekš prognozēts.

"Tādējādi Latvijas ekonomikas kritums 2020.gadā kopumā būs zemāks, nekā šā gada jūnijā FM izstrādātajās prognozēs," secina Reirs.

Viņa ieskatā, lielākā pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību šogad bijusi būvniecībai un lauksaimniecības nozarei, kuras arī šajos pandēmijas un pavasarī valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos spēja uzrādīt izaugsmi.

"Savukārt apstrādes rūpniecība, lai arī izjutusi ārējās vides negatīvo ietekmi caur globālo piegāžu ķēžu darbības traucējumiem un ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos tirdzniecības partnervalstīs, kopumā demonstrējusi salīdzinoši labu noturību un atgūšanos no krīzes. Latvijas apstrādes rūpniecība trijos ceturkšņos samazinājusies par 2,7%, uzrādot vienu no zemākajiem nozares kritumiem Eiropas Savienībā (ES)," atzīmē finanšu ministrs.

Tāpat Reirs norāda, ka pakalpojumu nozares, kuras tiešā veidā ietekmēja Covid-19 krīze un drošības pasākumi slimības izplatības apturēšanai, šogad cietušas visvairāk. 

Viņš atzīmē, ka izmitināšanā un ēdināšanas pakalpojumos, mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumos šogad otrajā ceturksnī bija kritums par vairākiem desmitiem procentu, šīm nozarēm neatgriežoties normālās darbības režīmā arī trešajā ceturksnī. Savukārt lielākais negatīvais devums iekšzemes kopprodukta (IKP) rezultātos deviņos mēnešos bija transporta nozares kritumam par 15%, kur turpinājās Krievijas kravu tranzīta sarukums un aviopārvadājumu apmēri bija visai ierobežoti.

Reirs uzsver, ka Covid-19 krīze atstājusi būtisku ietekmi arī uz Latvijas darba tirgu. "Šogad vērojamais bezdarba līmeņa pieaugums ir vērtējams kā visai mērens, ko veicināja valdības īstenotie nodarbinātības un eksporta atbalsta pasākumi. Trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā veidoja 8,4%, kas bija nedaudz mazāk kā otrajā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada. Līdz ar to bezdarba līmenis Latvijā, kas kopš 2014.gada bija stabili augstākais starp Baltijas valstīm, jau ir būtiski zemāks nekā Lietuvā, kur trešajā ceturksnī bezdarba līmenis pieaudzis līdz 9,3%, kamēr Igaunijā bezdarbs trešajā ceturksnī bija 7,7% līmenī," pauž finanšu ministrs.

Vienlaikus Reirs prognozē, ka šā gada pēdējā ceturkšņa attīstība Latvijas ekonomikā jau var būt negatīvāka, ņemot vērā Covid-19 straujo izplatību un kopš oktobra sākuma slimības ierobežošanai noteiktos pasākumus.

Viņš pauž cerību, ka pašlaik ieviestie ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai būs pietiekami, lai vēl šogad samazinātu slimības izplatību, taču ir skaidrs, ka situācijas saasināšanās saistībā ar Covid-19 negatīvi ietekmēs arī 2021.gada sākuma ekonomiskās attīstības perspektīvas. 

"Arī nākamgad būtiska loma būs valsts atbalsta pasākumiem gan nodarbinātības veicināšanai, gan atbalstam bez darba palikušajiem iedzīvotājiem. Tāpat ekonomikas sekmīgāku atgūšanos no šīs krīzes stimulēs jau apstiprināto publisko infrastruktūras projektu īstenošana, no kuriem vērienīgākais ir "Rail Baltica" projekts, kā arī pieejamie ES fondu, tostarp Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļi," atzīts Reirs.

Vienlaikus viņš uzsver, ka šajā krīzē Latvijas ekonomikas struktūra un kopējā ekonomiskā situācija ir bijusi daudz labvēlīgāka nekā iepriekšējās globālās finanšu krīzes laikā. Tāpat būtiski ir tas, ka, atšķirībā no iepriekšējās krīzes, Latvijai pašlaik ir pietiekami finanšu līdzekļi krīzes seku mazināšanai, gan sniedzot tiešu atbalstu krīzes skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, gan investējot infrastruktūras attīstībā, gan darbinieku apmācībā un pārkvalifikācijā, kā arī veselības aprūpes un izglītības sistēmas pilnveidošanā.

"Valdības apstiprināto atbalsta pasākumu ieviešana ir mazinājusi pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, un sagaidāms, ka šogad Latvijas IKP kritums būs 4,5%. Arī nākamais gads Latvijas ekonomikai būs izaicinājumu pilns, un tāpēc ir svarīgi turpināt atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai noturētu Latvijas tautsaimniecības potenciālu pirmskrīzes līmenī un vēlāk arī nodrošinātu tā pieaugumu vidējā termiņā," pauž Reirs.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu