Covid-19 jaunā paveida dēļ teorētiski iespējams, ka valstis vairāk bruņosies

Līdz šim Covid-19 pandēmija pierādīja, ka biržu veiksmes stāsta saistība ar valsts ekonomiku ir relatīvi neliela, jo akciju tirgus pērn piedzīvoja izaugsmi, bet valstu un globālā ekonomika piedzīvoja lejupslīdi.

Politikas veidotājiem un tirgiem ir jāpievērš uzmanību trīs citiem faktoriem, kas kļuvuši aktuāli Covid-19 pandēmijas laikā, kas atstās sekas ilgtermiņā - neparasti lielā produktivitātes izkliedēšanās lielajās ekonomikās, ievērojama nevienlīdzības palielināšanās un dziļākas ekonomiskās rētas.

Ņemot vērā, ka jaunais Covid-19 paveids ir atzīts par lipīgāku, respektīvi – rada lielākus riskus sabiedrības veselībai, Lielbritānijā ir noteikti ļoti stingri drošības pasākumi, kas skars gan ekonomiku, gan sociālās interakcijas. Vismaz pašlaik ekonomistiem nekas cits neatliek, kā mainīt savas iepriekš izteiktās prognozes par ekonomikas atlabšanu 2021. gada laikā.

Tas, ka jaunais vīrusa paveids turpinās izplatīties, ir nenovēršami. Cits jautājums ir par to, kā valstis uz to reaģēs, un kāda būs jaunā vīrusa paveida sekas uz ekonomiku. Eiropa jau kopš rudens piedzīvo dažāda veida ierobežojumus – tiek ierobežota cilvēku pārvietošanās, ir apgrūtināta arī preču pārvadāšana, līdz ar to par ekonomisko atlabšanu pašlaik nav ne runas.

Ļoti iespējams, ka lielajās pasaules ekonomikās pirmajā ceturksnī būs daudz lielāks kritums, nekā prognozēts iepriekš.

Runājot par ekonomiku, nedrīkst aizmirst arī par nevienlīdzību – daudzās valstīs ir vērojams, ka ekonomisko problēmu dēļ palielinās arī sociālā nevienlīdzība, jo atsevišķu sabiedrības grupu materiālais stāvoklis ievērojami pasliktinās, piemēram, darba zaudējuma dēļ.

Tikmēr bagātākie cilvēki (kā jau pierādīja pagājušais gads) kļūst vēl bagātāki. Bagātāko cilvēku pasaulē galvenie ieguvumi ir gadījmā, ja centrālās bankas atkal jūtas spiestas radīt finanšu tirgos lielāku likviditāti. Tad lielie uzņēmumi, kuriem ir piekļuve kapitāla tirgiem, gūst labumu uz mazāku uzņēmumu rēķina, kuri paļaujas uz bankām un citiem aizdevējiem.

Nevienlīdzība pieaugs, ņemot vērā, ka arvien vairāk skolas sāks darbu attālināti, bet jaunieši saskarsies ar daudz lielāku ilgstoša bezdarba risku, kas ietekmēs viņu profesionālo karjeru visu dzīvi.

Jaunais Covid-19 paveids pasliktina ekonomisko situāciju un aizkavē atlabšanu. Īstermiņa problēmas varētu kļūt par strukturālām, tādējādi – tām kļūstot par grūtāk atrisināmām.

Ja tas nemainīsies, tad lielākajā daļā valstu būs jāsaskaras ar zemāku produktivitāti, mājsaimniecību augstāku finansiālo nedrošību, lielāku ekonomikas ievainojamību. Tas, savukārt, politiskajās aprindās var veicināt lielāku politisko polarizāciju.

Globālajā līmenī tas teorētiski var veicināt lielāku sasprindzinājumu starp valstīm, kas, savukārt, var izpausties kā jaunu tarifu noteikšana tirdzniecībai, bruņošanās un sankcijas.

Politikas veidotājiem priekšā ir ļoti sarežģīts uzdevums – nodrošināt sabiedrības veselību, ekonomikas atjaunošanos un mazināt sociālo nevienlīdzību tā, lai netiktu apspiesta cilvēku brīvība. Valdībām pēc iespējas drīzāk jāķeras klāt dažādām reformām, jāpārskata fiskāli monetārā politika un jāstiprina sociālās drošības tīkli. Starptautiskā līmenī – nepieciešama labāka sadarbība.

Kas attiecas uz centrālajām bankām, tām ir uzmanīgi jāvēro sitācija gan ekonomikā, gan finanšu tirgos, kā arī jāņem vērā valūtu svārstības. 2021. gadā investoriem ir jāņem vērā tas, ka Centrālās bankas dara labu darbu, lai aizsargātu finanšu tirgu no jebkāda veida satricinājumiem un izvairītos no finanšu krīzes.