Plānots, ka līdz nedēļas beigām tiks nojauktas Melnsila ielā 2 Rīgā sprādzienā cietušās mājas bīstamās konstrukcijas un atjaunot satiksmi pie nama, otrdien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē atklāja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Viņš pastāstīja, ka ēka joprojām ir norobežota, ir uzcelts pagaidu žogs. Nožogoti arī būvgruži, kas radušies, ēkai sprāgstot, un sajaukušies ar mājas iedzīvotāju personīgajām mantām.
Ēku apsargā Rīgas Pašvaldības policija, un ir panākta vienošanās, ka tā apsardzi veiks līdz ceturtdienas vakaram. Tā kā vairāki deputāti sēdes laikā norādīja, ka ir jānodrošina iedzīvotāju mantu drošība, Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP) solīja risināt jautājumu par policijas klātbūtni pie ēkas arī ilgākā laika periodā.
Pēc Neimaņa teiktā, būveksperti ir veikuši nama vizuālo apsekošanu, jo ēkā nevar iekļūt, pirms tiek veikta bīstamo konstrukciju demontāža un nostiprināšana. Turklāt notikuma vietā, izmantojot pacēlāju, darbu turpina Valsts policija (VP), kas arī liedz citu personu klātbūtni. Tiek pieļauts, ka sprādzis gāzes balons vienā no trešā stāva dzīvokļiem.
Plānots, ka tuvākajā laikā VP beigs savu darbu un būvvalde saskaņos nojaucamo apjomu. Nojaukšana un nostiprināšana varētu turpināties līdz nedēļas beigām, kad varētu atjaunot satiksmi, bet iedzīvotāji varētu tikt pie personīgajām mantām. Tā kā kāpņu telpa ir cietusi, nokļūšana dzīvokļos varētu tikt organizēta ar pagaidu risinājumiem, pieļāva Neimanis.
Vienlaikus joprojām nav skaidrs, vai ēkas daļa, kas sprādzienā nav cietusi, ir saglabājama vai nojaucama, un to varēs pateikt vien pēc rūpīgākas izpētes. Tiek pieļauts, ka ēkas daļa, kur sprādziens noticis, jānojauc līdz pirmajam stāvam. Nav arī zināms, vai saglabājams jumts virs otras ēkas daļas.
Lēmumi par turpmākajām darbībām ar ēku, tādām kā būvgružu izvešana vai mājas atjaunošana, būs jāpieņem iedzīvotāju kopsapulcei.
"Ēkas uzkrājumi ir absolūti nepietiekami visu šo darbību veikšanai," atzina RNP vadītājs.
Savukārt mājas iedzīvotāju biedrības pārstāvis Aigars Stafeckis informēja, ka biedrības kontā ir 10 000 eiro, kas jau bija paredzēti citiem mērķiem, tāpēc iedzīvotājiem pašlaik nav skaidrs, kā paveikt visus nepieciešamos darbus.
Domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Inga Gulbe klāstīja, ka sprādzienā cietušās mājas iemītniekiem joprojām ir iespēja izmantot pagaidu izmitināšanas vietu, un līdz šim saņemti divi iesniegumi no viena dzīvokļa iemītniekiem, taču viņi, visdrīzāk, pašvaldības piedāvāto mitekli neizmantos. Vēlāk, ņemot vērā lēmumu par mājas atjaunošanu vai nojaukšanu, iedzīvotāji var pretendēt uz pabalstu dzīvokļa atjaunošanai vai īres dzīvokli. Atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, palīdzības pabalsta summa tiek noteikta līdz 10 000 eiro.
Tāpat departaments strādā ciešā sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu. Ir uzrunāta viena no mājas īrniecēm, kura atbilst sociālā dzīvokļa piešķiršanas kritērijiem, par to, ka viņai uzreiz varētu piešķirt sociālo dzīvokli. Uzrunātā esot pārdomu procesā.
Zināms, ka no 12 ēkā esošiem dzīvokļiem pieci bijuši apdrošināti. Gulbe atzina, ka namā esošais pašvaldības dzīvoklis nav bijis apdrošināts, tāpēc ir apsverams deputātu piedāvājums apdrošināt pašvaldības dzīvokļus. Taču lēmuma pieņemšanai nepieciešami precīzi aprēķini.
Kā vēstīts, naktī uz 31.janvāri pēc sprādziena izcēlās ugunsgrēks trīsstāvu dzīvojamā mājā Rīgā, Melnsila ielā 2. Ugunsdzēsēji izsaukumu uz notikuma vietu saņēma plkst.1.22, bet plkst.3.40 degšanu izdevās lokalizēt.
Cilvēki pussagruvušajā ēkā tika meklēti, periodiski organizējot klusuma brīžus, lai varētu sadzirdēt, ja zem drupām palikušie sauc pēc palīdzības. Tieši šādā veidā vienu cilvēku drupās izdevās atrast. Kopumā nelaimē ir cietuši seši cilvēki, viens gājis bojā, bet piecas personas no ēkas evakuētas.
Sprādzienā cietušajā ēkā iedzīvotāji atgriezties nevarēs, jo viena trešdaļa ēkas ir sabrukusi, aģentūrai LETA sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (AP/P). Daļa ēkas sprādzienā palikusi neskarta, tāpēc, atbilstoši ekspertu slēdzienam, būs jālemj par ēkas konservāciju vai nojaukšanu.
Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte uzsvēra, ka cietušie iedzīvotāji aicināti saņemt atbalstu Sociālajā dienestā.
Cietušajām personām ir tiesības saņemt neatliekamu pašvaldības palīdzību, izīrējot pagaidu dzīvojamo telpu. Kā pagaidu dzīvojamā telpa tiek piedāvāta istaba dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā.
