Astronomi atklājuši pārsteidzoši harmonisku sešu planētu sistēmu (1)

Sistēmas zvaigznes masa ir līdzīga Saules masai, un tā ir nedaudz lielāka par Sauli. Eksoplanētu medībās tas ir ļoti īpašs gadījums. Zvaigzni apriņķo sešas planētas: superzeme un pieci nelieli neptūni, vēstīts izdevumā "Science Alert".

Pēc septiņus gadus ilgas novērošanas astronomi ir noskaidrojuši, ka visas sešas šīs planētas “HD 158259” apriņķo pārsteidzošā un ideālā orbitālajā rezonansē. Šis atklājums varētu palīdzēt mums labāk saprast planetāro sistēmu veidošanās mehānismus un to, kā tās nonāk līdz tam izkārtojumam, kuru mēs redzam.

Orbitālā rezonanse ir tad, kad divu ķermeņu orbītas ap mātes objektu ir cieši saistītas un objektu gravitācijas spēki iespaido viens otru. Saules sistēmā tā ir visai reta parādība. Iespējams, visuzskatāmākais piemērs būtu Plutons un Neptūns.

Abi šie objekti atrodas tā saucamajā 2:3 orbitālajā rezonansē. Katrus divus apļus, kurus Plutons veic ap Sauli, Neptūns paveic trīs.

Orbitālā rezonanse ir novērota arī eksoplanētu vidū. Katra no planētām, kas apriņķo “HD 158259”, ir gandrīz 3:2 rezonansē ar nākamo planētu tālāk no zvaigznes. Tas nozīmē, ka katrus trīs apļus, kurus veic viena planēta, nākamā paveic divus.

Izmantojot mērījumus, kas izdarīti ar spektrogrāfu “SOPHIE” un eksoplanētu meklēšanas kosmosa teleskopu “TESS”, starptautiska pētnieku komanda spēja precīzi aprēķināt katras planētas orbītu. Tās visas atrodas ļoti cieši kopā, ideālā harmonijā. Tas arī varētu liecināt, ka šīs planētas neveidojās tur, kur tās atrodas tagad.

“Ir zināmas dažas kompaktas planētu sistēmas, kurās vērojama orbitālā rezonanse, piemēram, “TRAPPIST-1” vai “Kepler-80” sistēmas. Tiek uzskatīts, ka šādas sistēmas veidojas tālu no zvaigznes, bet pēc tam nonāk tās tuvumā. Šajā gadījumā rezonanse spēlē ļoti nozīmīgu lomu,” skaidroja astronoms Stīvens Udrijs.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Astronomy & Astrophysics”.