/nginx/o/2021/01/06/13563784t1h8578.jpg)
Runājot ar dažādiem ekspertiem, tika identificēta virkne risku, lai neiegādātos lielāku "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas pret Covid-19 apjomu, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
"Nav pamata pieteikties vakcīnai, ja nav īsti skaidrības, ka šo vakcīnu varēs izmantot," izteicās Feldmane.
Viņa skaidroja, ka "Pfizer" vakcīnai ir stingri uzglabāšanas un loģistikas nosacījumi, turklāt Latvijas vakcīnu portfelī kā galvenā izvēlētā "AstraZeneca" ražotā vakcīna arī citur Eiropā tiek atzīta kā piemērotākā plašas vakcinācijas īstenošanai.
Arī Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska sacīja, ka "AstraZeneca" vakcīna pašlaik tiek nepamatoti kritizēta. "Tā ir ļoti laba vakcīna, ar labām īpašībām un kapacitātēm. Es pieņemu, ka tas ir pāris nedēļu jautājums, līdz šī vakcīna tiks apstiprināta," apgalvoja Zavadska.
Vadoties pēc viņas paustā,
ar "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnām, kam ir sarežģīta uzglabāšana un loģistika, "nevarētu sasniegt visus valsts nostūrus".
Eiropas Savienības dalībvalstis ir pilnvarojušas Eiropas Komisiju (EK) dalībvalstu vārdā slēgt līgumus ar ražotājiem. Tādējādi, pēc Feldmanes sacītā, pakāpeniski, EK slēdza šos līgumus, no kuriem pirmais bija ar "AstraZeneca" 2020.gada 27.augustā. "Šis ražotājs, slēdzot līgumu ar EK, prognozēja, ka šīs vakcīnas varētu tikt piegādātas decembra beigās," piebilda Feldmane.
Skaidrojot Latvijas vakcīnu portfeļa izvēli, Feldmane sacīja, ka šajā gadījumā,
atšķirībā no citiem iepirkumiem, lēmums bija jāpieņem par precēm, kas vēl nebija reģistrētas un to efektivitāte, kvalitāte un drošums nebija atzīta.
Tajā brīdī, pēc VM pārstāves paustā, arī nebija zināms precīzs laiks, kad vakcīnas būs pieejamas. Attiecībā uz "AstraZeneca" vakcīnu, Feldmane skaidroja, ka šī bija pirmā kompānija, kas deva reālistiskākās prognozes. Tāpat šo vakcīnu lietošana, salīdzinot ar citiem ražotājiem, tika aprakstīta kā daudz pieejamāka plašai izmantošanai.
Pieņemot lēmumu par vakcīnu iegādi, tas tika balstīts uz risku dalīšanu, proti, nodrošināt dažādu ražotāju vakcīnas, lai pēc iespējas mazinātu riskus attiecībā uz reģistrāciju, piegādi un efektivitāti, pauda VM pārstāve, piebilstot, ka
sarežģītāka vakcīnas loģistikas un lietošanas shēma veicina dažādus riskus, kas var ietekmēt kvalitāti.
Tāpat viņa norādīja, ka nav korekti salīdzināt "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu ar "AstraZeneca", jo "tās ir divas dažādas vakcīnas ar dažādiem nosacījumiem".
Kā vēstīts, līdz šim EK ir apstiprinājusi divu ražotāju vakcīnas - "Pfizer" un "BioNTech" kopīgi radīto vakcīnu un "Moderna". "AstraZeneca", kas Latvijas vakcīnu portfelī pasūtīta lielākajos apjomos, joprojām nav apstiprināta lietošanai Eiropas Savienībā.
Aizvadītā dienā pret Covid-19 vakcinētas 845 personas, bet līdz šim kopumā vakcīnu saņēmuši 3803 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 32,5% šo cilvēku, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Pirmās farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" Latvijā tika nogādātas 26.decembra rītā. Pirmajā piegādē Latvija saņēma 9750 vakcīnu devas. Savukārt pirmdien Valsts asinsdonoru centrā nogādāta arī otrā piegādes krava ar 13 650 vakcīnas devām.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvija pieteikusies kopumā 97 500 vakcīnas "Comirnaty" devām, ar ko pietiktu 48 750 personu vakcinācijai.
