Pašreiz Krievija acīmredzami nav ieinteresēta attiecību uzlabošanā ar Eiropas Savienību (ES), norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos 2020.gadā, kas ceturtdien konceptuāli atbalstīts valdībā.
Ministrs norādīja, ka Latvija attiecības ar Krieviju veido, ņemot vērā ES kopīgās ārpolitikas principus un valsts nacionālās intereses. Viņaprāt, aizvadīto gadu laikā ES un Krievijas attiecības piedzīvo ierobežotu attiecību dinamiku un pieaugošu savstarpējas uzticēšanās krīzi, kam pamatā ir Krievijas piekoptā ar Rietumiem konfrontējošā ārpolitika, pastāvīgie mēģinājumi ietekmēt politiskos procesus kaimiņvalstīs, kā arī nedemokrātisko režīmu atbalstīšana pasaulē.
"Kā ES un Krievijas attiecību raksturu noteicošais faktors joprojām saglabājās Krievijas īstenotie starptautisko tiesību pārkāpumi, starpvalstu saistību nepildīšana un agresija pret Ukrainu. Tikai pilnīga Minskas vienošanās izpilde var būt par pamatu jebkādām būtiskām izmaiņām ES nostājā pret Krieviju," pauda Rinkēvičs.
Ziņojumā ministrs norādīja arī uz Latvijas nostāju, proti, Latvija ir pārliecināta, ka ES iespēju robežās jāturpina sniegt atbalstu Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai - cilvēktiesību aizstāvjiem un organizācijām, brīvās preses pārstāvjiem, sabiedriskajiem aktīvistiem.
Tāpat Rinkēvičs akcentēja, ka veiktās izmaiņas Krievijas likumdošanā sekmē varas spiediena izdarīšanas centienus uz politisko opozīciju, cilvēktiesību aktīvistiem un neatkarīgajiem medijiem. Viņš uzsvēra, ka Latvija vairākkārt reaģējusi uz Krievijas varasiestāžu centieniem apklusināt citādi domājošos, piemēram, safabricētajā krimināllietā pret vēsturnieku Juriju Dmitrijevu un žurnālistes Irinas Slavinas lietā.
"Latvija kopā ar ES un NATO pauda kategorisku nosodījumu opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumam, izmantojot neiroparalītiskas vielas no tā dēvētās "Novičok" grupas, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un Krievijas saistībām. Latvija atbalstīja stingru reakciju un sankciju noteikšanu personām, kas ir atbildīgas par šo noziegumu, kā arī organizācijai, kas ir iesaistīta "Novičok" programmā," ziņojumā pauda ministrs.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas un Krievijas divpusējā sadarbība notiek jomās, kuras nav pakļautas sankciju ietekmei, piemēram, transports, loģistika, cīņa pret organizēto noziedzību un nelegālā migrācija. Tāpat ministrs pavēstīja, ka uzsākti priekšdarbi sarunām par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par Latvijas - Krievijas valsts robežas režīmu. Pēc ministra paustā, sadarbība notiek arī universitāšu kontaktos, pārrobežu sadarbības projektu ietvaros, kultūras projektos ne tikai ar lielajām Krievijas pilsētām, bet arī ar attālākiem reģioniem.
Ziņojumā ministrs pievērsās arī Latvijas un Krievijas miera līguma noslēgšanas simtgadei, kas starptautiski tika atzīmēta Rīgā pagājušā gada 11.augustā, vienlaikus atzīmējot arī abu valstu diplomātisko sakaru simto gadadienu. Rinkēvičs akcentēja, ka miera līguma nozīme nav pārvērtējama - ar to noslēdzās Neatkarības karš, un Krievija bez ierunām atzina Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsacījās no visām suverēnām tiesībām, kuras Krievijai piederēja attiecībā uz Latvijas tautu un zemi.
"Miera līgums veicināja Latvijas valsts starptautisko atzīšanu "de iure" un pilnvērtīgu iekļaušanos starptautiskajā sistēmā, bet vēlāk kalpoja par vienu no pamatiem Rietumu valstu īstenotajai Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politikai. Arī 4.maija Neatkarības deklarācijā noteikts, ka jebkādu savstarpējo attiecību konstitucionālais pamats ar Krieviju ir 1920.gada 11.augusta miera līgums," uzsvēra ārlietu ministrs.
