Daugavpils grupas "Elpa" stāsts

"Elpa" FOTO: no grāmatas "Roks par neatkarību"

Daugavpils daudzu prātos ir Latvijas viskrieviskākā pilsēta, tādēļ jo interesantāks ir fakts, ka tieši šajā pilsētā 1983. gadā sāka darboties latviešu rokgrupa "Elpa", kura spēlēja savam laikam tik sarežģītajā ārtroka stilā, ar neierastu saliktā un nepārtraukti mainīgā metra un taktsmēra lietojumu. 

Grupas stils balansē starp jauno vilni un ārtroku, īsti nepieslienoties ne vienam, ne otram. Grupas nosaukums aizgūts no Ojāra Vācieša dzejoļu krājumu "Elpa".

Grupas veidošanas ideja radās basģitāristam Valdim Rundzānam. Daugavpils bērnu mūzikas skolā viņš mācījās akordeona spēli, turpat blakus bija arī Artūrs Pribilovs - vēlākos gados viņš kopā ar Valdi bija viens no grupas dibinātājiem.

Valdim pirmais nopietnais impulss dibināt rokgrupu nācis tad, kad dzimtajā pilsētā viesojās igauņu rokgrupa "Laine" - hipiji kļošenēs no Ziemeļiem.

Arī paši puiši drīz ataudzēja matus, uzvilka puķainous kreklus un sāka klausīties "The Beatles" un "Deep Purple".

Drīz liktenis puišus saveda kopā ar Mihailu Proščenko, džeza meistaru, kura vadītajā orķestrī puiši guva pirmo nopietno meistarību. Spēlējuši skolā un Stropu kultūras namā dančus, taču ar to bija par maz — gribējās spēlēt pašiem savu mūziku. Mūziku Valdis sācis rakstīt vēl dienēdams Padomju armijā un vēlākos laikos par citu ceļu pat nedomājis.

Oficiāli tiek uzskatīts, ka grupa "Elpa" dibināta 1983. gadā. Taču pirms tam bija vēl viens mēģinājums spēlēt pašu sacerētu mūziku ar latviešu dzejnieku vārdiem. Pirmo reizi mūziķi uz skatuves kāpa jau 1981. gadā. Tās sākotnējā sastāvā bija Rundzāns - bass, Jānis Logins - taustiņi, balss, Anita Purene - balss, Valērijs Ņikitins - ģitāra, Arkādijs Ērenburgs - bungas. 

Grupa toreiz nospēlēja tikai divus koncertus, vairāk kultūras nama administrācija neļāva. 

Grupa "Elpa". No kreisās: Artūrs Pribilovs, Valdis Rundzāns, no kreisās apakšējā rindā: Ivars Caune, Andrejs Proščenko. 1983. gads (pirmais "Elpas" sastāvs vēl bez J. Logina) FOTO: «Jumava»

1983. gadā, Rundzāns bija pabeidzis mūzikas vidusskolu un tika norīkots darbā par Ķīmiķu kultūras pils ansambļa māksliniecisko vadītāju, kur nolēma izveidot rokgrupu, kas spēlētu pašsacerēto mūziku. Jau tajā pašā gadā grupas sastāvs mainījās, un nu tajā spēlēja Artūrs Pribilovs - ģitāra, Aivars Jansons - ģitāra, Vladimirs Šuvalovs - taustiņi, Ivars Caune - taustiņi, balss, Andrejs Proščenko - bungas, Sandra Spāģe - balss un pats Rundzāns.

Pirmā lielā uzstāšanās grupai notika "Liepājas dzintarā" 1984. gadā - daži melomāni grupu slavēja, bet tie, kuri galvenokārt vērtēja ideoloģisko pusi, - grupu par īpatnējo spēlēšanas manieri pēla.

1984. gada rudenī grupai pievienojas Jānis Logins. Valdis teicis: “Nāc pie mums uz grupu, tev būs iespēja radoši realizēties, arī savu mūziku spēlēt, nāc pie mums!” Jānis Logins piekrita, un “Elpas” radošajā biogrāfijā sākās jauns posms.

Gadu vēlāk grupai sākās ziedu laiki, kad par tās oficiālo saimnieku kļuva Daugavpils rajona kultūras nams "Vārpa". Grupai paveicās ar tā laika Daugavpils partijas komitejas vadītāju Jāni Geibu un ar izpildkomitejas priekšsēdētāju Viktoru Krolu. Abi bija latvieši, un abi “pievēra acis” uz grupas tiem laikiem ne pārāk pareizo ideoloģisko nostāju.

"Paldies šiem vīriem par to, ka viņi netraucēja," kādā intervijā teicis Valdis Rundzāns.

Drīz tika ierakstītas dziesmas "Ezers" un "Senā dziesma", abas kļuva par īstiem grāvējiem. "Mikrofona aptaujā" 1986. gadā grupa tika atzīta par labāko debitanti, bet tās izpildītās dziesmas iekļuva populārāko divdesmitniekā.

Astoņdesmito gadu nogalē "Elpa" Latvijas mūzikas vidē bija jau pazīstams ansamblis. Grupa koncertēja visā Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā u.c., veiksmīga sadarbība kopīgos koncertos izveidojās ar grupām “Sīpoli”, “Remix”, “Opus”, “Turaidas roze”, “Credo”, “Jumprava”, “Odis” u.c. Savukārt pere­stroikas laikā "Elpa" atveda uz Daugavpili ASV latviešu grupu "Akacis".

Sākoties juku laikam, arī grupas dzīve mainījās. Kolhozi beidza pastāvēt, muzikanti, kuri bija pierakstīti kolhoziem, kļuva par šlāgermuzikantiem, bet "Elpai" šis ceļš nederēja.

Jānis Logins to visu uztvēra ļoti smagi un sāpīgi. Viņš aizgāja no dzīves 1995. gada 5. jūlijā. Tolaik viņam bija tikai 34 gadi.

2015. gadā grupa tika atjaunota jaunā sastāvā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Jānis Žilde. 

FOTO: #SIF_MAF2020
Uz augšu
Back