“Ir pieļautas kļūdas.” Neticami, bet to atzinis Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns valdošās (pēc būtības vienīgās) partijas kongresā. Viņš norādījis, ka pēdējo piecu gadu laikā Ziemeļkorejas politika vairākās nozarēs ir vērtējama kā kļūdaina, vēsta “The Times”.
“Gandrīz visi valsts sektori nav spējuši sasniegt pirms pieciem gadiem noteiktos mērķus,” sacīja Kims vairākiem tūkstošiem Strādnieku partijas delegātu, kas bija pulcējušies partijas astotajā kongresā milzīgā auditorijā galvaspilsētā Phenjanā.
Savā uzrunā partijas delegātiem Kims atzina, ka “Ziemeļkorejai ir nepieciešams ņemt vērā sūrās mācības, ko devušas kļūdas, kā arī jābūt pietiekami drosmīgai atzīt, ka ir pieļautas kļūdas, pretējā gadījumā tās kļūs par nopietniem šķēršļiem”.
Strādnieku partijas kongress notiek pirmo reizi kopš 2016. gada, un paredzams, ka tajā tiks pieņemtas jaunas vadlīnijas, kā Ziemeļkorejai īstenot savu ekonomisko izaugsmi, respektīvi – tiks izstrādāts jauns piecgades plāns.
Daudzi pieredzējuši Ziemeļkorejas lietu apskatnieki uzsver, ka valsts piedzīvo smagāko ekonomisko krīzi kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus, kad pēc PSRS sabrukuma valsts zaudēja nozīmīgu sabiedroto. Tāpat pie krīzes vainojamas kļūdas, ko pieļāvušas pašas Phenjanas amatpersonas, cenšoties uzturēt maksimāli stingru režīmu, kurā gājuši bojā vairāk nekā miljons cilvēku.
Kims jau pērnajā augustā norādīja uz “trūkumiem”, kas gan netika novērsti, līdz ar to pašlaik tiek runāts par Ziemeļkorejas attīstības plānu izgāšanos, valstij nespējot uzlabot iedzīvotāju dzīves standartus. Vēlāk, pagājušā gada novembrī Kims kritizēja arī par ekonomiku atbildīgās amatpersonas, kuras “nespējot pienācīgi tikt galā ar valsts ekonomiku”.
Eksperti norāda, ka Kimam, kurš Ziemeļkorejā ir neapšaubāms un neapstrīdams līderis, ir nepieciešams būt ļoti tiešam un jāapzinās, ka viņa paša 2016. gadā pieņemtajam piecgades plānam ir būtiskas problēmas.
“Viņam nekas cits neatliek kā būt godīgam. Ja viņš izliktos to neredzam, tad Kims izskatītos pēc muļķa, jo Kims noteikti apzinās, cik sarežģītā situācijā atrodas Ziemeļkoreja,”
sacīja Nacionālo interešu centra Korejas izpētes nodaļas direktors Harijs Kazjanis.
Savukārt Korejas izpētes un stratēģijas institūta Diplomātijas un drošības centra vadītājs Šins Bemčuls norāda, ka “Kims ir izvēlējies būt rūpīgs un mīlošs līderis arī pamatīgas ekonomiskās krīzes laikā”.
“Tā nav pirmā reize, kad viņš cenšas rādīt savā ziņā jūtīga līdera tēlu. Pērn oktobrī militārās parādes laikā Kims jau publiski slaucīja asaras, pateicoties ziemeļkorejiešiem par izturību, tādējādi izrādot līdzjūtību,” norāda Bemčuls.
Citi eksperti norāda, ka kļūdu atzīšanai varētu būt dažādi slēpti motīvi.
“Par simts procentiem to apgalvot nevar, taču Kims, iespējams, tik tiešām nožēlo to, kādos apstākļos nākas dzīvot iedzīvotājiem,” norāda “Asan Institute” viceprezidents Čojs Kans.
Demokrātijas aizsardzības fonda Vašingtonā biedrs Deivids Maksvels sacīja, ka “Kims īsti pats nevēlas uzņemties atbildību par situāciju valstī, taču viņš vēlas panākt iespaidu, ka pilnībā uzņemas atbildību par notiekošo. Tomēr viņam ir arī sava veida attaisnojumi, piemēram, dabas katastrofas, sankcijas, kā arī Covid-19.”
Jā, pēdējā gada laikā Ziemeļkorejas ekonomika ir cietusi no starptautiskajām sankcijām, kā arī dažādām dabas katastrofām. Arī stingrie ierobežojumi, lai novērstu Covid-19 izplatību, ir atstājuši smagas sekas uz valsts ekonomiku.
Interesanti, ka Ziemeļkoreja joprojām uzstāj, ka valstī nav neviena saslimušā ar Covid-19, tāpat arī vairāki tūkstoši delegātu kongresā nelieto sejas maskas.
Eksperti piekrīt, ka Kims savā uzrunā izspēlēja arī Covid-19 kārti.
“Visticamāk, Ziemeļkorejas lielākā iekšējā problēma ir tā pati, kas citur pasaulē, jeb Covid-19. Lai arī viņi kategoriski noliedz, ka šajā valstī būtu kaut viens slimības gadījums, tas ir maz ticams.
Pat ja tā teorētiski būtu taisnība, tad ierobežojumi, kas valstī ir noteikti, tāpat rada nozīmīgas problēmas, radot ļoti trauslu kapitāla plūsmu un palielinot korupciju valdībā,” saka Maksvels.
Kims ļoti vēlas parādīt to, ka valstij ir ekonomiski panākumi, piemēram, uzsverot faktu, ka Ziemeļkorejas vonu vērtība attiecībā pret ASV dolāru novembrī piedzīvoja nelielu kāpumu. Tomēr ar to ir par maz.
“Īsāk sakot, Kimam ir jāglābj savs režīms no Covid-19, kas ir devis pamatīgu triecienu valsts ekonomikai.
Kimam ir jāsaprot, ka Covid-19 ir Ziemeļkorejas galvenais ienaidnieks, nevis ASV vai kāda cita valsts. Jādomā, ka Kims pats to labi apzinās, tāpēc arī netipiski sev atzīst, ka ir pieļautas kļūdas,” saka Kazjanis.
Savā uzrunā Ziemeļkorejas līderis piedāvāja dažādus risinājumus ekonomiskās krīzes risināšanai, kā arī turpināja uzsvērt, ka “valstij nepieciešams konsolidēt savu spēku”. Viņš gan nerunāja par ārpolitikas jautājumiem. Netika runāts nedz par jaunā ASV prezidenta Džo Baidena drīzo stāšanos amatā, ne arī par Dienvidkorejas prezidenta Muna Džēina aicinājumu pārrunāt aktuālos jautājumus starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju.
Jaunievēlētais ASV prezidents Džo Baidens licis noprast, ka viņš vēlas stiprināt ASV aliansi ar Seulu un izvairīties no dažādiem samitiem ar Kimu, kas nav nesuši nekādus rezultātus, kā to darīja esošais prezidents Donalds Tramps. Tieši tāpēc Korejas institūta Nacionālās apvienošanās apskatnieks Parks Hjončuns uzskata, ka Ziemeļkorejas līderis Kims varētu meklēt atbalstu kaut kur citur.
“Ziemeļkorejas elitē pastāv uzskats, ka jebkurā gadījumā, ja ekonomikai sāk klāties slikti, tad tai būs iespēja saņemt palīdzību no Ķīnas. Tieši tāpēc domāju, ka Phenjana tuvāko gadu laikā varētu meklēt iespējas, kā izmantot Pekinas un Vašingtonas attiecību sasprindzinājumu savā labā,” sacīja Parks.
Pagaidām gan Ķīnas un Ziemeļkorejas robeža ir slēgta, lai nepieļautu koronavīrusa izplatību. Tieši šā iemesla dēļ ir apstājusies tirdzniecība starp abām valstīm, tādēļ Ziemeļkorejā ir būtiski pieaugušas cenas pārtikas produktiem.
Kopš 2011. gada, kad Kims kļuva par Ziemeļkorejas līderi pēc sava tēva nāves, viņš īpašu uzsvaru bija licis uz Jaungada uzrunām, kuras totalitārās valsts apskatnieki uzskatīja par ļoti pārspīlētām. Tomēr pēdējos divus gadus pēc kārtas Kims nav teicis Jaungada uzrunu.
To varētu skaidrot ar faktu, ka lielie Strādnieku partijas notikumi notiek ļoti neilgi pēc Jaunā gada, tāpēc runas nedrīkst dublēties. Ziemeļkorejas apskatnieki gan norāda, ka Kims labi apzinās, ka situācija valstī nav pietiekami laba, lai Jaungada uzrunā varētu skaļi lielīties ar panākumiem, kuru vienkārši nav.
Sagaidot šo gadu, Kims ir nācis klajā ar īsu, ar roku rakstītu piezīmi, kurā viņš pateicas Ziemeļkorejas iedzīvotājiem par atbalstu sarežģītajos laikos.
Tiek norādīts, ka Ziemeļkorejas līdera solis, atzīstot pieļautās kļūdas, ir visai neparasts, jo iepriekš valsts retorika bija balstīta uz to, ka “Ziemeļkorejā viss progresē un neviens nekļūdās.” Tomēr realitāte parāda, ka kļūdas pastāv visur pasaulē. Arī Ziemeļkorejā.
