Satversmes tiesas (ST) ierosinātajās lietās par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR) atbildīgo Saeimas komisiju pārstāvēs bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Juris Pūce.
Administratīvi teritoriālās reformas lietās Saeimas komisiju Satversmes tiesā pārstāvēs Pūce (1)
Parlamenta Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sekretārs Ēriks Pucens (KPV LV) apliecināja, ka komisija lēma ATR lietās par Saeimas komisijas pārstāvi nozīmēt Pūci, kurš šodien arī tika ievēlēts minētās komisijas sastāvā.
Saeimas deputāts un minētās komisijas loceklis Viktors Valainis (ZZS) sociālo tīklu vietnē "Facebook" pauda neizpratni par šādu lēmumu, piebilstot, ka tas noticis "bez plašas sabiedrības iesaistes".
"Neskatoties uz to, ka tas ir deputāts, kas nav piedalījies komisijas darbā, pie tam bijis likuma virzītājs no valdības puses, koalīcija tomēr viņu virza," dusmojās Valainis.
Viņaprāt, tas parāda Saeimas prestiža līmeni un var novest pie situācijas, ka tieši šī iemesla dēļ cietīs ST reputācija, jo, "ko gan var zināt, varbūt pajokojas vēlreiz, šoreiz jau tiesas zālē, lai glābtu vienu vai otru savas ministrēšanas laika neizdarību".
Kā ziņots, 2020.gada 26.oktobrī ST lēma apvienot pirmo un otro ST ierosinātu lietu par ATR, proti Limbažu domes pieteikumu par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles domes pieteikumu par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.
Apvienotajai lietai tika piešķirts nosaukums: "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5.pantam".
Iepriekš vēstīts, ka tiesa vērtēs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta 6.daļai un 5.pantam.
Minētie pamatlikuma panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.