Kalnu Karabahā nule notikušās Armēnijas ārlietu ministra vizītes dēļ no jauna saasinājušās diskusijas Armēnijas un Azerbaidžānas starpā Kalnu Karabahas statusa dēļ.
Kalnu Karabahas statusa dēļ atkal saasinās Erevānas un Baku domstarpības (2)
Pirms diviem mēnešiem noslēgtās pamiera vienošanās nosacījumos nav minēti nekādi ierobežojumi attiecībā uz Armēnijas un Kalnu Karabahas kontaktiem, teikts ceturtdien izplatītajā Armēnijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs iepriekš Armēnijai draudējis ar dzelzs dūri, ja valsts pārstāvji turpinās apmeklēt Kalnu Karabahu bez Azerbaidžānas atļaujas.
Armēnija vairākkārt aicinājusi atrisināt Kalnu Karabahas politiskā statusa jautājumu.
Alijevs turpina uzstāt, ka Kalnu Karabaha pieder Azerbaidžānai un tās statuss nav diskutējams.
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons norādījis, ka vēlas turpināt darbu pie konflikta politiskā atrisinājuma un panākt visu gūstekņu atbrīvošanu.
Aizvadīto nedēļu laika Armēnija un Azerbaidžāna vairākkārt apmainījušās ar gūstekņiem, vienlaikus nerimst diskusijas par vēl citiem sagūstītajiem armēņu karavīriem.
Jau ziņots, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki sāka plašu uzbrukumu Kalnu Karabahā 27.septembrī.
9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Abās konflikta pusēs dzīvību zaudējuši vairāk nekā 4700 cilvēku.
Pamiera ievērošanu uzrauga Krievijas miera uzturētāji.
Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts.
Līdz šim Kalnu Karabahas neatkarību neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu.
Francijas Senāts 26.novembrī aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.