Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.
"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.
Viņš arī brīdināja - ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.
Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.
"Manuprāt, tieši šis jautājums arī rada spriedzi patlaban. Cilvēki redz, ka nauda ir, bet līdz konkrētiem adresātiem šī nauda īsti nenonāk. Tas ir ļoti būtisks jautājums, it īpaši, ja atceramies, ka jau šogad sāksies Saeimas priekšvēlēšanu maratons. Savukārt,
ja parunā ar cilvēkiem rietumvalstīs, tad tur nauda kontos ir nonākusi daudz ātrāk un cilvēkiem ticība valstij ir daudz lielāka,"
teica Vilks.
Viņš atzina, ka pandēmijas sākuma posmā bija liela vēlme ēnu ekonomikas dēļ izšķirties, kuriem dot atbalstu un kuriem nē. Taču tādēļ, ka pandēmija bija ļoti liels šoks sabiedrībai, lēmumus vajadzēja pieņemt ātrāk.
"Tagad, rudenī, bija izmaiņas, bet sākotnēji atbalsta piešķiršanas kritēriju latiņas bija ļoti augstas un aizdomu plīvurs bija liels.
Būtu jau ļoti labi, ja varētu pateikt: kurš nav maksājis nodokļus, neko nesaņems. Taču pandēmijas radītais šoks un apjukums ir pārāk liels
un tas var radīt bumbas sprādzienu. Tātad to visu vajag risināt pārdomātāk. Igauņiem un lietuviešiem šis jautājums nav bijis tik ass, tādēļ arī sabiedrības reakcija uz dažādiem valdības lēmumiem, iespējams, ir sabalansētāka," atzina Latvijas Bankas padomes loceklis.
Tāpat Vilks uzsvēra, ka Latvijai jābūt daudz skaidrākam fokusam, kādiem mērķiem tiks izlietoti gaidāmie ES atbalsta līdzekļi.
"Ja runājam par nākamo posmu, tad tur ir citi jautājumi. Uz Eiropas ekonomikas atkopšanās plānu pašlaik tiek liktas lielas cerības, un visi grib redzēt, ka Eiropa "ielec" citā kvalitātē, izmantojot šo naudu. Tādēļ ir arī ļoti spēcīgs fokuss uz konkrētām lietām - vidi un digitalizāciju, kas ļauj veidot modernāku ekonomiku. Latvijā diskusijas par to ekspertu un ministriju līmenī notiek, bet stāsts par to, kā mēs turpmāk ejam tālāk, sabiedrībā īsti nav iznests. Te ir tāda pati pieeja kā ar iepriekšējo Nacionālo attīstības plānu. It kā ir iezīmēti virzieni, bet bažas rada fokuss jeb jautājums, ko tas mums dos," sacīja Vilks.
Viņš pauda, ka pašlaik rodas sajūta, ka mēs raugāmies uz visu, bet nauda nav iezīmēta konkrētām lietām. Tādēļ ir lielas bažas, ka pēc atbalsta izmantošanas Latvija izskatīsies daudz sliktāk nekā mūsu kaimiņi.
"Latvija galvenokārt "buksē" fokusa trūkuma dēļ un nespēj atrast pietiekamu "kritisko masu" sabiedrībā un uzņēmējos, lai to iedzīvinātu.
Turklāt šoreiz problēma nav naudā, bet gan tās apguves tempos un efektivitātē. Uzskatu, ja Latvija nefokusēsies uz pāris lietām, kuras ir skaidras un saprotamas, tad tas viss izplēnēs un aizies tādās pašās sliedēs kā līdz šim. Uz to man ļoti bieži ir norādījuši arī ārzemēs, sakot: Latvijā ir gudri cilvēki ar labām idejām, bet kādēļ jūs nefokusējaties uz pāris lietām, kuras varat pārdot gan savai sabiedrībai, gan starptautiski? Tā vietā jūs cenšaties noklāt visu laukumu un rezultātā tas izplēn gan politiskā līmenī, gan neatspoguļojas ekonomikas rādītājos," sacīja Vilks.
Viņš piebilda, ka tādēļ vēlētos diskusiju par to, kā turēt fokusu uz lietām, kuras ļautu valstij strauji augt.
