Atklāto vēstuli parakstīja jaunatnes organizācijas "Protests", "Par! Jauniešiem", "Jaunieši Attīstībai", "Vienotības Jaunatnes organizācija", biedrība "Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai", kā arī lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka".

"Mēs asi nosodām šo likumprojektu, kas apzināti sašaurinātu ģimenes definīciju uz savienību starp vīrieti un sievieti, apzināti atņemot ģimenes statusu jebkādām citām ģimenes formām, tostarp vecākiem, kas audzina bērnu vieni, un viena dzimuma vecākiem," pausts vēstulē.

"Acīmredzams, ka šis likumprojekta iesniegšana saistīta ar likumdevēja nevēlēšanos pildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu," pieļauj organizācijas.

Vēstulē pausta pārliecība, ka NA piedāvājums nerisinās problēmu, jo ST lēmums nav pārsūdzams, un, pat pārrakstot Satversmi, ST lēmums netiek izpildīts. Tas var kļūt par iemeslu vairākām tiesvedībām pret Latvijas valsti, tajā skaitā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

"Patiesi uztraucoši, ka kāda no parlamentā pārstāvētajām partijām ir gatava grozīt Satversmi tikai tādēļ, ka nevēlas pildīt tagadējās Satversmes uzliktās saistības. Uzskatām, ka tā ir necieņa gan pret Satversmi - vienu no vecākajām konstitūcijām Eiropā, gan pret Latvijas kā tiesiskas valsts pamatprincipiem," uzsvērts vēstulē.

Organizācijas uzskata, ka ierosinātās panta izmaiņas tikai pasliktinātu pašreizējo situāciju Latvijā ar lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu, kvīru, interseksuāļu un aseksuāļu (LGBTQIA+) tiesībām, kas jau tagad, tās ieskatā, ir vienas no sliktākajām Eiropas Savienībā, kā arī apzināti noliegtu citu ģimenes formu eksistenci, kas ir pretrunā ar ANO 2015.gada 3.jūlijā pieņemto rezolūciju, norādot, ka neeksistē noteikta ģimenes definīcija cilvēktiesību jēdzienos.

Organizācijas arī atzīmēja, ka

un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. "Jājautā - vai šo pantu NA arī vēlas grozīt, lai varētu klaji diskriminēt un atņemt tiesības tām ģimenēm, kuras savas ideoloģijas dēļ uzskata par mazāk vērtīgām?" vaicāts vēstulē.

"Arī pašreizējā Satversmes 110.panta redakcija ir pavisam nesena - laulības kā savienības tikai starp vīrieti un sievieti, definīcija, tika ieviesta 2006.gadā pēc agresīvas, dehumanizējošas homofobijas kampaņas no "Latvijas Pirmās partijas" un bēdīgi slavenā oligarha Aināra Šlesera. Vai oligarhu un kristīgo konfesiju lobija grozītais pants Nacionālai apvienībai nepatīk, jo nav pietiekami naidīgs un sabiedrību polarizējošs?" neapmierinātību pauž organizācijas.

Vēstulē pausta pārliecība, ka pandēmijas laikā likumdevējam būtu jāizrāda rūpes par sabiedrību un ģimenēm, sniedzot tām nepieciešamo ekonomisko un sociālo atbalstu, nodrošinot pēc iespējas labvēlīgāku vidi bērnu attīstībai laikā, kad mācības un liela daļa darbu notiek attālināti, un mazinot sociālekonomisko nevienlīdzību. "Tā vietā NA cenšas panākt konstitūcijas grozījumus bez jebkādas pozitīvas pievienotās vērtības, no kuras Latvijas tauta un tās ģimenes neiegūs pilnīgi neko, lai cik tradicionālas tās būtu. Tradicionālajai ģimenei, tāpat kā visām citām ģimenēm, īpaši sociāli neaizsargātām, viendzimuma pāru un viena vecāka ģimenēm,

Organizāciju ieskatā Saeimai būtu jāizpilda ST spriedums, nodrošinot likumdošanā vienlīdzīgas tiesības visām Latvijas ģimenēm.

Kā ziņots, NA iesniegusi Saeimā likumprojektu par grozījumiem Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110.pantu, konstitucionāli nostiprinot sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu.

NA ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu. Šāda vajadzība, viņuprāt, radusies pēc Satversmes tiesas 12.novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir "patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110.panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene".

Iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110.pantā noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis), kā arī valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais - laulības rezultātā. Otrais - asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Trešais - adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai.

"Tāpat, lai novērstu interpretācijas jēdzienam "vecāki", likumprojektā īpaši izceltas bērna tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Tas nebūt nenozīmē, ka viena vecāka nāves vai aiziešanas dēļ ģimenes vairs nav, bet gan to, ka vecāki nevar būt viena dzimuma personas. Izpratni par ģimeni kā vīrieša un sievietes radītu savienību nosaka arī Satversmes preambulā minētie pasaules uzskati - latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības," uzsvēra partijā, piebilstot, ka to savā aicinājumā valsts augstākajām amatpersonām decembra beigās uzsvēra arī 13 Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji.

NA ieskatā piedāvātais grozījums novērsīs pārpratumus, kas var rasties interpretāciju rezultātā. NA uzskata, ka viens spilgts piemērs iespējamām sekām ir situācija, ka pilsonisko iniciatīvu platforma "Manabalss.lv, kas turklāt saņēmusi valsts finansējumu, atteicās publicēt parakstu vākšanai iesniegto iniciatīvu "Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē", jo, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, iniciatīva neatbilst Satversmē noteiktajām cilvēku pamattiesībām.

NA ieskatā, tas nozīmē, ka jau šobrīd Satversmes tiesas lēmums ierobežojis tiesības uz vārda brīvību un viedokļa paušanu tai sabiedrības daļai, kas iestājas par ģimenes jēdziena aizsardzību.

Kā ziņots, ST par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu. Tiesa vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas.