Komisija aicina pārstrādāt Latvijas nostāju EK direktīvas priekšlikumam par adekvātu minimālo algu ES

Līdz ar to atbildīgajiem Labklājības ministrijas ierēdņiem nostāja būs jāpārstrādā un jāiesniedz jauna. Deputāti nepiekrita ministrijas vērtējumam, ka, iespējams, ar šādu direktīvu tiek pārkāpts subsidiaritātes princips.

Kā norādīts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, EK priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka darbinieki saņem adekvātu minimālo algu pienācīgai dzīvošanai. Tāpat tas attiecas uz darbiniekiem, kuriem ir darba līgums vai darba tiesiskās attiecības, kā noteikts katrā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē.

EK priekšlikums paredz arī to, ka dalībvalstis regulāri pārskata ar tiesību aktu noteikto minimālo algu, lai nodrošinātu tās adekvātumu. Pēc LM paustā, saskaņā ar priekšlikumu dalībvalstis, kurās ir ar tiesību aktu noteikta minimālā alga, jāveic pasākumus, lai minimālās algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatā ir skaidri kritēriji.

LM atzīmēja, ka priekšlikuma pamatojošajos dokumentos EK izmanto minimālās algas salīdzinājumus ar vidējo un mediānas algu, tomēr priekšlikuma pamattekstā konkrētas atsauces vērtības attiecībā uz minimālās algas apmēru nav noteiktas.

Tāpat LM uzsvēra, ka priekšlikumā tiek uzsvērta arī sociālo partneru iesaiste ar tiesību aktu noteiktās minimālās algas noteikšanā, kā arī paredzēti kontroles un uzraudzības pasākumi, ko veic darba inspekcijas, un informācijas pieejamības prasības. Vienlaikus priekšlikums neskar sociālo partneru autonomiju un tiesības apspriest un slēgt koplīgumus. Tomēr, kā akcentēja LM, priekšlikums paredz, ka dalībvalstis, kurās koplīgumu aptvērums ir mazāks par 70%, nodrošina papildu ietvaru ar koplīgumu slēgšanu veicinošiem nosacījumiem, kā arī izstrādā rīcības plānu, lai sekmētu sarunas par koplīgumu slēgšanu.

LM izstrādātajā nacionālās pozīcijas projektā norādīts, ka Latvija atbalsta centienus mazināt strādājošo nabadzību, tajā skaitā ar regulāru minimālās algas paaugstināšanu, taču vienlaikus vērš uzmanību uz to, ka strādājošo nabadzības mazināšanai ir būtiska arī sociālās drošības sistēma un citi atbalsta mehānismi.

Projektā uzsvērts, ka Latvija augstu vērtē sociālo partneru autonomiju, kā arī tiesības apspriest un slēgt koplīgumus. Tāpat LM izstrādātās nacionālās pozīcijas projektā norādīts, ka, lai arī priekšlikums lielā mērā atbilstu Latvijas minimālās algas noteikšanas sistēmai, kā arī centieniem nodrošināt trīspusējam un divpusējam sociālajam dialogam, tajā skaitā ģenerālvienošanos slēgšanai, labvēlīgus nosacījumus, tajā ietvertie elementi raisa bažas par dalībvalstu atšķirīgo situāciju neņemšanu vērā.

Iepazīstinot deputātus ar Latvijas nostājas projektu, LM Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa norādīja, ka LM nacionālajā pozīcijā ir atspoguļojusi dažādus pasākumus, kas jau patlaban tiek īstenoti, lai nodrošinātu koplīgumu slēgšanai labvēlīgus nosacījumus, taču direktīvas priekšlikumā ietvertie elementi raisot bažas par to, ka netiek ņemta vērā ES dalībvalstu atšķirīgā situācija, jo, saskaņā ar LM vērtējumu, lielākā daļa prasību attiecas uz dalībvalstīm, kurās minimālā alga tiek noteikta ar tiesību aktu un kurās koplīgumu seguma līmenis nav augsts. Tāpēc, kā skaidroja Zvīdriņa, Latvijas nostāja kopumā ir mazliet rezervēta pret priekšlikumu pašreizējā redakcijā.

Savukārt LM Starptautiskās sadarbības un ES politikas departamenta direktore Ineta Tāre uzsvēra, ka ministrija rīkojusi vairākas attālinātās tikšanās ar sociālajiem partneriem, lai uzklausītu viedokļus un ņemtu vērā iespējamās bažas. Turklāt notikusi atsevišķa sanāksme ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu, tai skaitā, arī subsidiaritātes jautājumu.

Viņa pavēstīja, ka, formulējot Latvijas pozīciju, jautājums par subsidiaritātes vērtējumu bija viens no tiem, kur LM vēroja arī citu dalībvalstu sākotnējos vērtējumus. LM ieskatā, priekšlikums pašreizējā redakcijā un arī ietekmes novērtējums nesniedz pietiekamu pamatojumu tam, ka ES līmeņa rīcība šajā gadījumā sniegtu lielākas priekšrocības.

Tāre vērsa uzmanību arī uz to, ka vairākas ES dalībvalstis, ieskaitot Latviju, pievienojās Ziemeļvalstu un Igaunijas ministru kopējai vēstulei, kurā paustas bažas par priekšlikuma direktīvas formu, jo LM uzskata, ka direktīvas pieņemšana varētu būt precedents, kas turpmāk ļautu izmantot juridiski saistošus instrumentus arī tajās politikas jomās, kas pilnībā ir bijusi nacionālā kompetence.

"Pavisam nesen, breksita kontekstā, tika runāts par nacionālās kompetences nodošanu ES līmenī izņēmuma situācijās un tādas nevar kļūt par ikdienas parādību. Ņemot vērā, ka tā ir sākotnējā pozīcija, tā ir normāla prakse, ka tiek vērtēta arī subsidiaritāte," sacīja Tāre.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) norādīja, ka ES grib rast vienotu pieeju kritērijiem un procesiem minimālās algas veidošanai katrā dalībvalstī. Viņa uzsvēra, ka runa ir par minimālās algas sistēmu kopumā, nevis par konkrētu atalgojuma ciparu, tādēļ šajā gadījumā subsidiaritātes princips nebūtu apšaubāms.

"Aicinām valdību nevis sēt šaubas, bet būt atvērtiem Eiropas līmeņa diskusijai par minimālās algas veidošanas kritērijiem," uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, piebilstot, ka Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropā un vienota pieeja kritērijiem minimālās algas veidošanā varētu palīdzēt arī Latvijā risināt gadu desmitiem ilgušo nevienlīdzības jautājumu.

Saeimas Preses dienestā atzīmēja, ka subsidiaritātes princips noteic, ka ES regulē kaut ko tiktāl, cik tas ir vajadzīgs, un vienīgi tad, ja dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētos mērķus savā - nacionālā, reģionālā vai vietējā - līmenī.

Tērauda arī uzsvēra, ka ES aicina plašāk izmantot koplīguma formu kā papildu instrumentu adekvātas darba samaksas līmeņa noteikšanā. Turklāt direktīvas priekšlikums paredz nospraust mērķi koplīgumu aptverei dalībvalstīs, kā arī paredz atbalstu sociāliem partneriem, lai veicinātu plašāku koplīguma mehānisma izmantošanu, pauda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.