Par to, kādā statusā šobrīd ir folkmūzika, kādēļ tai ir tik maz vizuālā materiāla jeb mūzikas klipu un kāds ir tās nākotnes attīstības potenciāls, runājām ar nemateriālā kultūras centra "Upīte" vadītāju Andri Slišānu.

Folkloras kopas un nemateriālā kultūras centra "Upīte" vadītājs Andris Slišāns apstiprina, ka folkmūzikai, iespējams, ir mazāk vizuālā materiāla jeb videoklipu, jo tai primāri svarīgs ir dzīvais kontakts ar auditoriju koncertos. Tāpat Andris atklāj, ka laukos šī tradīcija joprojām ir tik dzīva, jo tā ir iespēja jauniešiem "izrauties" kaut kur ārpus lauku vides un redzēt pasauli, vienlaicīgi apgūstot un saglabājot senču mantojumu.

Video: Intervija ar Andri Slišānu.

Sveiks, Andri! Šodien gribu ar tevi parunāt par folkmūziku, tās vietu mūzikas tirgū, kā arī par mūzikas klipiem un to, kādēļ tie ir svarīgi. Bet sāksim ar to, ka pastāsti, lūdzu, par pašu folkloras kopu "Upīte" – kas tā ir?

Folkloras kopa "Upīte" ir tāds veidojums, kur darbojas ļoti daudz cilvēku. Un mums tas nosaukums, zini, tā arī ir, līdzīgi kā upei – upe sašaurinās, kad ir sausums, un paplašinās, kad ir plūdi, tāpat ir ar mums – mums ir kaut kāds kodols, bet, ja mums neaizliedz, mums ir daudz gan dejotāju, gan dziedātāju, bet, ja aizliedz, tā kā tagad, tad mums paliek gan muzikantu, gan dziedātāju mazāk. Bet principā mēs esam ļoti veca kopa, esam izauguši no 1980. gada kopas, kuru dibinājuši Ontons un Irēna Slišāni. Sākotnēji tas bija etnogrāfiskais ansamblis un bērnu folkloras kopa, bet tad mēs augām, augām, augām un izaugām līdz tam, kas esam tagad.

Šobrīd folkloras kopā darbojas daudz jauniešu, vai ne?

Jā. Pirms kāda laika mēs saucāmies "Upītes jauniešu folkloras kopa", bet tad daži jaunieši kļuva nedaudz vecāki un viņiem parādījās bērni, tādēļ tagad mēs esam vienkārši folkloras kopa "Upīte". Mums ir tā, ka mēs strādājam ar dažāda vecuma cilvēkiem – jaunākajiem ir vien pāris gadu, vecākajiem – 41, 42, tā ka mēs esam daudz un dažādu kalibru.

Ja mēs runājam tieši par bērniem un jauniešiem, kāda ir viņu interese iesaistīties tieši folkmūzikas dzīvē?

Tas būtu jājautā viņiem pašiem. Zini, kā ir, es spriežu pēc sevis – kad biju bērns un kļuvu jau par jaunieti, folkloras dzīve laukos, vismaz Upītē, šajā pusē, tā bija tā vieta, kur mēs varējām izrauties plašumā, aizbraukt uz kaut kādiem Rīgas konkursiem, pa Latviju, uz ārzemēm aizbraukt uzstāties. Tagad jau it kā jauniešiem tāpat viss ir pieejams... ieej telefonā, un jau tur viss ir pieejams, bet, nezinu, tas tā ir saglabājies, jo mēs esam pacēluši to latiņu savā galā un tie, kas iet uz "Upīti", arī jūt, ka varēs kaut ko augstāku sasniegt.

Runājot par folkmūzikas vietu mūsdienu mūzikas tirgū – kur ir tās vieta un kādēļ tieši folkmūzikai šobrīd ir vismazāk mūzikas vizuālā materiāla?

Zini, kā ir – daudzi uzskata, ka tā folklora ir kaut kas nevienam nevajadzīgs, sens, un mums ļoti daudz jāpierāda, ka folklora ir arī kaut kas moderns. Videoklipi ir vajadzīgi, bet, piemēram, mēs vienkārši nevaram visu paspēt.

Ja, teiksim, rokmūzika nav iedomājama bez videoklipa, folkmūzika nav iedomājama bez dzīvā kontakta koncertā, tāpēc tas videoklips varbūt arī tiek atlikts tālāk.

Ja runājam par klipiem – kāda ir folkloras kopas rocība atļauties filmēt mūzikas klipu, ja tas tiek darīts ārpus projektu konkursiem?

Diezgan dārgs kvalitatīvs klips sanāk, pati zini. Arī disku ierakstīšana kvalitatīva – mēs visu darām ar projektiem. Bez projektiem mēs karantīnas laikā uztaisījām vienu video dziesmai, cilvēki skatījās diezgan daudz, tāds smieklīgs bija, bet aizgāja. Tas bija video, filmēts ar mobilajiem telefoniem, neizmaksāja necik, bet kvalitāte nebija, protams, tā labākā. Lai būtu kvalitāte, tad vajag naudu, un parasti bez projektiem vai kāda labvēļa to nevar izdarīt.

Vai, tavuprāt, folkmūzika var kļūt par mainstreem?

Man šķiet, ka folklora Latvijā ir ļoti atbilstošā vietā. Katrai mūzikai un katrai lietai ir sava vieta. Protams, es piekrītu, ka folkmūziku vajag popularizēt, lai nav priekšstats, ka trīs tantiņas sagāja kopā un kaut ko bļauj vai dzied, bet vajag parādīt, ka tā arī ir saistoša jauniešiem, jo parasti mūsdienās mūzikas lauciņā skatās, vai ir saistošs jauniešiem, pareizi? Vislabāk pārdotie gan ir šlāgeri,  bet tie nav saistoši jaunatnei.

Es nezinu, vai folkmūzikai jābūt pāri visiem, – tai vienkārši sevi kvalitatīvi jāpierāda.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Evika Muizniece, Viktors Devjatovs, Gints Bāliņš un Jānis Škapars.