Skaidrojums, kādēļ strauji palielinājies "bitkoinu bums" (2)

Pirmais “Bitcoin” cenu vērtības pieaugums bija vērojams 2013. gadā, kad bitkoina cena pirmo reizi pārsniedza 1000 dolāru. Tomēr tajā laikā retais varēja iedomāties, ka šī kriptovalūta varētu ļaut kļūt par miljonāriem, tieši tāpēc daudzi cilvēki pārtrauca darboties šajā jomā. Tagad daudzi cilvēki ļoti nožēlo, ka ir aizlaiduši zudumā savus iepriekš iegūtos bitkoinus.

Piemēram, kāds Velsas iedzīvotājs ilgu laiku pavadīja izgāztuvē, meklējot savu izmesto cieto disku – tajā glabājās informācija par 7500 bitkoiniem, kuru vērtība nu ir augusi no gandrīz nekā līdz 7,5 miljoniem dolāru.

Ņemot vērā dažādas norises un manipulācijas tirgū, 2017. gada decembrī šīs kriptovalūtas vērtīa sasniedza 19 000 dolāru. Nākamā gada laikā tā kritās par teju 80%. Tomēr pašreizējais vērtības kāpums kriptovalūtai ir iespaidīgākais tā vēsturē. Pēdējo trīs mēnešu laikā tā vērtība ir kāpusi par vairāk nekā trīs reizēm un pašlaik sasniedz 35 000 dolāru.

Šodienas “Bitkoinu bums” ir saistāms ar to, ka kriptovalūta kļūst par arvien nozīmīgāku finanšu tirgus spēlētāju, kam pievērš uzmanību ne tikai kādi entuziasti pagrabos, bet arī nopietni investori.

Tā, piemēram, “BlackRock” vadītājs Lerijs Finks decembrī paziņoja, ka “Bitcoin” var kļūt par globālā tirgus daļu. Savukārt “Morgan Stanley” eksperti norāda, ka “Bitcoin” kļūst par pievilcīgu valūtu, ņemot vērā arvien pieaugošos ASV parādus.

Pašlaik nedaudzi no jaunajiem kriptovalūtu piekritējiem domā, ka bitkoinam ir kādas iespējas aizstāt valstu tradicionālo naudu – tāds bija sapnis arī šīs kriptovalūtas sākotnējiem piekritējiem.

Tomēr jānorāda, ka digitālā valūta pārāka neefektīva, lai ar to varētu izmantot maksājumu veikšanai, jo “Bitcoin” sistēma spēj apstrādāt mazāk nekā desmit darījumus sekundē.

Ja šī problēma tiktu atrisināta, valstu valdības ātri pievērstos jebkurai tehnoloģijai, kas apdraud to monetāro suverenitāti. Normatīvā pretestība jau ir piespiedusi “Facebook” skandalozo digitālo valūtu “Libra” pārdēvēt un samazināt sākotnējās ambīcijas. Tikmēr konkurence pieaug, jo centrālās bankas uzlabo norēķinu sistēmas un laiž apgrozībā savas digitālās valūtas.

Tiesa gan, “Bitcoin” mānija palielina iespējamību, ka digitālā valūta agri vai vēlu piedāvās drošu vērtības uzkrāšanas iespēju, līdzīgi, kā ir ar zeltu. Šis variants gan būtu ērtāks (jo digitālo maku ir vieglāk uzturēt nekā fizisku glabātuvi). Tad tas varētu iegūt nelielu, bet pastāvīgu investoru portfeļa daļu.

Tāpat kā bitkoini, arī zelts nemaksā procentus vai dividendes. Atšķirībā no kriptovalūtas, zeltam ir būtisks pielietojums, taču tas svārstās no ieguldītāju pieprasījuma pēc dzeltenā metāla, nevis, pēc, piemēram čipu ražotājiem, kas nosaka cenas. Tāpēc domājams, ka “Bitcoin” augstā cena varētu izrādīties arī pašpietiekama. Ja bitkoins investoru vidū kļūtu tikpat populārs kā zelts (mērot pēc pozīciju tirgū), kriptovalūtas cena pieaugtu līdz 146 000 ASV dolāriem, aprēķinājusi banka “JPMorgan”. Jau pašlaik gados jaunie investori dod priekšroku kriptovalūtām, nevis dārgmetāliem.

Ir gan arī daudz iemeslu, kādēļ apšaubīt faktu, ka bitkoins var kļūt par līdzīgu zeltam. Digitālās valūtas cena ir daudz nepastāvīgāka un virzās līdzi akciju tirgum, kas diez vai ir vēlams “drošam materiālajam” patvērumam.

Tirgus ir nelikvīds, un kriptovalūtu tirdzniecība joprojām ir apšaubāms tirgus, kurā valda krāpšana un zādzības. Tāpat kriptovalūtas atvieglo tādus noziegumus kā narkotiku pārdošanu tiešsaistē. Kriptovalūtu investoriem jāpieņem liela finanšu un reputācijas riska deva.

Tomēr būtu nepareizi ignorēt “Bitcoin” vērtības straujo pieaugumu. Galu galā, lielāka sadarbība ar regulatoriem, likvīdāka tirdzniecība un kriminālo darbību ierobežošana, tāpat arī bitkoīna anonimitāte mazināšana varētu šo digitālo valūtu padarīt ļoti pievilcīgu. Sākotnēji “Bitcoin” tika pārdots, solot uzlabot globālo naudas sistēmu. Tomēr tagad kriptovalūtas panākumi ir atkarīgi no tā, vai un kādu lomu bitkoiniem izdosies atrast finanšu tirgos.