Vai sejas maskas būs neatņemama mūsu ceļojumu sastāvdaļa, līdzās pasei, naudai un mitrajām salvetēm? Vai mēs vairāk domāsim par to, kā ceļot videi draudzīgāk? Galu galā – vai mēs varēsim atkal ceļot? Un kas būs mainījies?

Bez vakcīnas – tikpat kā nekur

Pirms dažiem mēnešiem Austrālijas aviokompānijas “Qantas” vadītājs Alans Džoiss norādīja, ka pasažieriem, lai viņi varētu lidot, iespējams, būs nepieciešams uzrādīt apliecinājumu, ka viņi ir vakcinēti. Vairāki viņa kolēģi aviācijas industrijā piekrita Džoisam.

Līdz šim neviena cita aviokomānija par to publiski nav runājusi, taču iespējamība, ka pie iekāpšanas lidmašīnā būs jāuzrāda ne tikai pase un biļete, bet arī vakcinācijas apliecinājums, kļūst lielāka. Tiesa gan, vakcinācijai varētu tikt noteikts rekomendējošs raksturs.

Šeit gan ir jārunā par citu faktoru, piemēram, vakcinēšanās ātrumu dažādos pasaules reģionos. Īpaši svarīgi tas būs vietās, kas ir atkarīgas no tūrisma.

Pirmkārt jau – vakcinējot tūrisma galamērķī dzīvojošos cilvēkus, kā arī obligāti pieprasot vakcinācijas pases ieceļotājiem. Otrkārt, nozīmīga prasība varētu būt arī Covid-19 tests, lai tiktu atļauta iebraukšana konkrētā valstī vai reģionā.

Kas mainīsies lidostās?

Labās ziņas ir tās, ka 2020. gadā lidostas visā pasaulē ir krietni audzējušas Covid-19 testēšanas kapacitāti. Atsevišķās lidostās tiek piedāvāti ātrie antigēna testi, kas faktiski acumirklī nosaka, vai cilvēks ir inficējies ar Covid-19. Tomēr ne viesas valstis ņem vērā šādu testu rezultātus. Piemēram, Spānija un Itālija ir ļoti iecienītas valstis atpūtnieku vidū. Abas šīs valstis pieprasīs negatīvu PCR testu, un šī testa rezultātu iegūšana ir krietni lēnāka.

Vēl lidostās būs vairāki noroežojumi, kas ļaus pasažierus nošķirt no lidostā strādājošajiem, savukārt automatizētās reģistrācijas iekārtas kļūs par normu. Tāpat uz sienām un grīdām būs lasāms neviens vien atgādinājums, ka ir nepieciešams valkāt masku un ievērot distanci.

Iekāpjot lidmašīnā, pasažieri varēs redzēt, ka dažādu pakalpojumu klāsts ir kļuvis ievērojami “plikāks”, tāpat arī būs pazuduši žurnāli no priekšējiem krēsliem – tas ar mērķi mazināt “pieskares punktus”. Lielākā daļa aviokompāniju gan turpinās piedāvāt ēdienus un dzērienus, jo tie ir ļoti noīzmīgs ienākumu avots, tomēr ēdienkarte vairs nebūs pieejama drukātā formātā, jo...

Ir taču mobilās lietotnes!

Jā, mobilajām tehnoloģijām ceļošanas laikā būs ļoti liela nozīme.

teica ceļošanas mediju kompānijas “Skift” tehnoloģiju redaktors Šons O’ Neils.

“Ja pirms tam cilvēki, nonākot jaunā vietā, devās uz informācijas centriem un kioskiem, kur iegādājās fiziskus bukletus, tad tagad tas viss būs pieejams digitāli – mobilajos tālruņos,” norāda O’ Neils.

Ceļošanas nozares “Amadeus” ir veicis pētījumu, kurā noskaidrots, ka 85 % respondentu uzsvēruši, ka tehnoloģijas var palīdzēt ceļojuma laikā, turklāt, arī palielināt pārliecību ceļojuma laikā. Ceļotāji uzskata, ka izvairīšanās no fiziskas pieskaršanās punktiem, kā arī sociālā distancēšanās ir ārkārtīgi svarīgs faktors.

Ceturtā daļa britu un amerikāņu ceļotāju norāda, ka ceļojumu laikā vajadzēs ņemt līdzi mazāk dokumentus, jo visu varēs uzrādīt savā viedierīcē, tādējādi, minimizējot kontaktu ar citiem cilvēkiem.

Mobilās lietotnes ne tikai ļaus ceļot ērtāk. Tas būs liels labums arī pašiem muzejiem un citiem aktivitāšu rīkotājiem, kuri varēs ļoti operatīvi ziņot par dažādām aktualitātēm, piemēram, par muzeja apmeklējuma laika aizkavēšanos vai atcelšanu, kā arī sakārtot dokumentu sistēmas.

O’ Neils ir pārliecināts, ka daudzas ceļošanas kompānijas jau pašlaik ir gatavas gūt labumu no iepriekš minētajām tendencēm.

“Tādi zimoli kā “Viator”, “Airbnb”, “GetYourGuide” un citi varēs piedāvāt cilvēkiem dažādus piedāvājumus viedtālrunī brīdī, kad ceļotājs būs ieradies galamērķī. Ja cilvēks būs meklējis “Google”, ko darīt konkrētajā galamērķī, tad tas palīdzēs uzlabot lietotāju pieredzi, sniedzot precīzākus piedāvājumus,” norāda O’ Neils.

Paredzams, ka ceļotāji baidīsies no lieliem pūļiem. Tā tas būs vismaz līdz brīdim, kad būs vakcinēta lielākā daļa sabiedrības. O’ Neils prognozē, ka dažādas lietotnes piedāvās dažādas tūres, kurās ceļotājiem doties pašiem. 

“Jau pašlaik ir pieejamas dažādas lietotnes, piemēram, “Questo”, kas ļauj doties pastaigās a Eiropas pilsētām un pildīt spēles uzdevumus dažādās vietās,” skaidro O’ Neils.

Zaļš nozīmē “brauc!”

Decembrī ANO ģenrālsekretārs Antonio Gutērešs norādīja, ka organizācijas centrālais mērķis 2021. gadā ir radīt globālu koalīciju, lai cinītos pret klimata pārmaiņām. Viņš paziņoja, ka “cilvēku rīcība faktiski liek dabas pasaulei pašiznīcināties”.

2020. gadā bija vērojams bezprecedenta pamiers arī karazonās. Tomēr, diemžēl, mazinoties pandēmijas ietekmei, daudzviet atsāksies arī karadarbība. Tiesa gan, atgriežoties pie ceļošanas, daudzi kritiski sāka skatīties uz masu ceļoānas radītajām sekām uz klimata sekām.

O’ Neils pauž, ka popularitāti arvien straujāk gūst tādas komānijas kā britu “Byway”, kā arī franču “Explora Project”. Šīs kompānijas meklē iespējas, kā nodrošināt saviem klientiem videi draudzīgākus ceļojumu veidus, piemēram, kā pārvietoties no viena galamērķa uz otru, izmantojot nevis lidmašīnas, bet vilcienus.

Grāmatas “The Green Edit: Travel – Easy Tips for the Eco-Friendly Traveller” autore Džuljeta Kinsmana, ilgtspēja ir tēma, kas ir ļoti nozīmīga ceļotāju sarunās.

Kinsmana arī atzīst, ka daudziem ceļotājiem primārais faktors, pēc kā izvēlēties savu galamērķi un ceļošanas veidu, ir cena. Tieši tāpēc daudzi ceļotāji izvēlēsies “nezaļos” piedāvājumus, jo tie būs lētāki, taču tas nebūt nenozīmē to, ka ceļotāji ir bezatbildīgi.

“Ir labi, ka mēs domājam par to, kam sūtam savu naudu. Es domāju, ka fakts, ka cilvēki izvēlas atpūsties un doties atvaļinājumos, ir daļa no risinājuma, nevis problēma. Ja cilvēks izvēlas viesnīcu, kas rūpējas par apkārtējo vidi, tad tas jau ir labi. Domāju, ka zaļais dzīvesstils arī tūrisma pakalpojumu sniedzējiem kļūs par jauno normālo,” teica Kinsmana.