Lietuva piemin 30.gadskārtu kopš traģiskajiem 1991.gada 13.janvāra notikumiem

Kā ik gadus, rīta agrumā cilvēki visā Lietuvā aicināti iedegt logos svecītes, pievienojoties akcijai "Atmiņa ir dzīva, jo liecina" un atsaucot atmiņā kopības izjūtu, ko tolaik radīja brīvības aizstāvju ugunskuri pie parlamenta ēkas.

Lietuvas sabiedriskajā televīzijā tiks translēts iepriekš ierakstīts videoieraksts no Seima ēkas, kurā uzrunas teiks prezidents Gitans Nausēda, Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nīlsena, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis, 13.janvāra notikumu upuru tuvinieku biedrības vadītājs, skolotājs Roberts Vaitkus, ārste reanimatoloģe Daļa Steibliene, kas tonakt dežurēja slimnīcā, un franciskāņu garīdznieks, bijušais politieslodzītais Juļus Sasnausks.

Translācijas noslēgumā runās šobrīd Lietuvā dzīvojošā Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kas visas Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas vārdā saņems ikgadējo Lietuvas Brīvības prēmiju.

Pēc tam gandrīz visas dienas garumā televīzija pārraidīs astoņu daļu dokumentālo filmu "Neaizmirstie" un filmu "Diena pēc rītdienas", bet vakarā Lietuvas sabiedriskajā televīzijā tiks rādīts labdarības koncerts "Kopā līdz uzvarai", kas šogad iecerēts Ukrainas un Baltkrievijas atbalstam un veidots kā televīzijas tilts starp Lietuvu un abām šīm valstīm.

Visi pārējie atceres pasākumi - toreizējo parlamenta aizstāvju svinīgā godasardze, tradicionālais skrējiens "Pa dzīvības un nāves ceļu", atmiņu ugunskuri pie Seima un koncerts - plānoti augustā, kad apritēs 30 gadi, kopš Padomju Savienībā cieta neveiksmi valsts apvērsuma mēģinājums un Lietuvas neatkarības jautājums beidzot bija atrisināts. Tad paredzēts pieminēt arī tos Lietuvas robežsargus un muitniekus, kuri zaudēja dzīvību uzbrukumos 1991.gada vasarā.

Lietuva par valstiskās neatkarības atjaunošanu paziņoja 1990.gada 11.martā, bet 1991.gada 13.janvārī, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.