ATD: Pērn kravu apgrozījums sarucis par 20 līdz 30% (1)

Viņa norādīja, ka tāpat samazinājies izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits. Ievērojams Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu.

Kā uzsvēra Autotransporta direkcijas pārstāve, pērn stājās spēkā arī neviennozīmīgi vērtētā Eiropas Savienība Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

"Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu.

Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem,"

sacīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo pašlaik piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem.

2020.gada beigās Latvijā bija reģistrēti 5392 licencēti uzņēmumi, kas nodarbojas ar pasažieru un kravu komercpārvadājumu veikšanu gan iekšzemē, gan starptautiski. Salīdzinot ar 2019. un 2018.gada beigām, licenču skaits ir palielinājies par, attiecīgi, 4% un 8%. Savukārt licences kartīšu skaits un Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaits, kas tiek izsniegtas uz katru transportlīdzekli, ar ko tiek nodrošināti kravu un pasažieru komercpārvadājumi, ir samazinājies. Pagājušā gada decembra beigās spēkā esošas bija 8419 licences kartītes un 14 886 Eiropas Kopienas atļaujas kopijas, kas ir par, attiecīgi, 2% un 4% mazāk, salīdzinot ar 2019.gada beigām, un par, attiecīgi, 1% un 3% mazāk nekā 2018.gadā.

Lielākais kritums, vērtējot pēc izsniegto Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita, vērojams pasažieru pārvadājumu nozarē - Covid-19 izplatības un ierobežojošo pasākumu rezultātā starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem izsniegto Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaits ir samazinājies par 48%, salīdzinot ar 2019. un 2018.gadu. 

Vienlaikus pērn kopumā Latvijas autopārvadātājiem tika izsniegtas 77 906 vienreizējās atļaujas starptautisko kravu autopārvadājumu veikšanai, kas ir par 10% mazāk nekā 2019.gadā. Tāpat kā citus gadus, arī pērn vislielākais pieprasījums bijis pēc Krievijas atļaujām - Latvijas pārvadātājiem tika izsniegtas 53 124 atļaujas, liels pieprasījums bija arī pēc Baltkrievijas, Kazahstānas un Ukrainas atļaujām. Tāpat daudz kravu no Latvijas tiek vests arī uz Vāciju, Franciju, Skandināvijas un Baltijas valstīm, uz kurām atļaujas nav nepieciešamas.

2020.gadā kopumā tika izsniegtas 5568 digitālā tahogrāfa kartes, kas ir par 47% mazāk, salīdzinot ar rādītāju gadu iepriekš, un, kā norādīja Autotransporta direkcijā, šis rādītājs ir viens no tiem, kas parāda negatīvās tendences autopārvadājumu tirgū. Tāpat pērn tika izsniegti 3966 pašpārvadājuma sertifikāti, kas ir par 3% mazāk nekā 2019.gadā.

Pagājušā gada augustā spēkā stājās tā Mobilitātes pakotnes daļa, kurā galvenās izmaiņas saistītas ar autopārvadājumu jomas sociālo jautājumu regulējumu. Tajā transportlīdzekļa vadītājam tiek piešķirta lielāka elastība attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi transportlīdzekļa vadītāja darba organizēšanā, kas rada papildu izmaksas. Lielākā daļa izmaiņu stāsies spēkā 2022.gadā, tai skaitā prasība transportlīdzekli ik pēc astoņām nedēļām nogādāt uzņēmuma reģistrācijas valstī, kā arī nosakot "miera periodu" kabotāžas pārvadājumos, kad pārvadājumus konkrētajā valstī veikt nedrīkstēs. 

Godiņš skaidroja, ka tas, kā uz šo uzņēmējdarbības kritēriju reaģēs pārvadātāji, būs saprotams šī gada beigās, lemjot par to, kurā valstī turpmāk veidot savu uzņēmējdarbību. Pašlaik tiek gaidīts Eiropas Komisijas ietekmes novērtējums prasībai par transportlīdzekļa atgriešanu reizi astoņās nedēļās.

"Mūsu skatījumā tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības zaļo kursu, jo pieaugs "tukšo braucienu" jeb braucienu bez kravas skaits, palielinot izmaksas un kaitīgo izmešu daudzumu. Šis nosacījums palielinās līdz vēl trīs miljoniem tonnu CO2 emisiju gadā visā Eiropas Savienībā. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu un tirgus lielumu, ir vairāki nosacījumi, kas Latviju nostāda nekonkurētspējīgākos un nevienlīdzīgākos apstākļos, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm," sacīja valdes priekšsēdētājs.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.