Iļja Kozins: mīļā Saeima, vara pieder tautai!

Iļja Kozins FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Man ir slikti. Bet Saeima šo slikto dienu padarīja vēl sliktāku. Saeimas deputāti šodien lēma nodot izskatīšanai komisijās Nacionālās Apvienības iesniegtos grozījumus Satversmē. Šie grozījumi nostiprinātu tā dēvēto “tradicionālo” ģimenes modeli un diskriminētu visus pārējos.

Latvijā ir ģimenes, kur, piemēram, divas mātes audzina dēlu vai divi tēvi audzina meitu. Formas ir ļoti dažādas, bet tās visas ir ģimenes.  

Tie ir cilvēki, kas maksā nodokļus, aprūpē jūs, dārgie nacionāļi, kad jūs slimojat, gatavo jums ēst, skolo jūsu bērnus un aizsargā jūs no valsts ienaidniekiem, dienējot bruņotajos spēkos.  

Savas valsts iedzīvotāju dalīšana “pareizajos” un “nepareizajos” vēl nekad vēsturē nav novedusi ne pie kā laba. Tikai pie absolūtām katastrofām – pilsoņu kariem, bada, genocīda.   

98

Turklāt kas vispār ir tradicionāls? Atgādināšu neseno sarunu ar luterāņu mācītāju Pāvelu Levuškānu. Viņš teica, ka kristīgās vērtības, uz kurām bieži atsaucas politiķi, vienmēr ir revolucionāras vērtības. Laikos, kad kristietība parādījās, tā bija antitradicionāla iepretim pagānisma vērtībām. Tāpēc atsaukšanās uz reliģiskām vērtībām ir pilnīgi nevietā, spriežot par konkrētajiem grozījumiem.  

Sūrā patiesība ir tāda, ka viens politiskais spēks, kurš skaidri apzinās, ka zaudē un, ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, arī turpinās zaudēt vēlētāju bāzi, ir izmisumā un izvēlas labi iestaigātu naida kurināšanas taciņu. Agrāk krievi apdraudēja Latviju, tagad viņiem pievienojušies geji.

98

Bet ne tikai NA ir pelnījusi publisku nosodījumu.  Visupirms jau "Attīstībai/Par". No vienas puses, šī partiju apvienība aizstāv ideju par partnerattiecību institūta ieviešanu, bet, no otras, - ir gājusi vienā koalīcijā ar spēku, kas faktiski sludina antihumānas vērtības, ja tās vispār var saukt par vērtībām.  

Jā, var oponēt, jo “tāda, lūk, bija vēlēšanu matemātika, neko darīt” vai “bija jāizvēlas mazākais no ļaunumiem” u.tml. Patiesībā tās visas ir gļēvas atrunas, kas norāda uz vienu Latvijas politiskai skatuvei ļoti raksturīgu lietu – daudziem mūsu politiķiem trūkst principu un vienkārši nav mugurkaula.

To pašu var pateikt arī, piemēram, par "Saskaņu", kas balsojumā nepiedalījās. "Saskaņas" vadītājs Jānis Urbanovičs intervijā aģentūrai LETA “pauda neizpratni, kāpēc balsojumā piedalījās partiju apvienību "Jaunā vienotība" (JV) un "Attīstībai/Par!" deputāti, jo nepiedalīšanās balsojumā varēja dot iespēju iesniegtos grozījumus noraidīt kvoruma trūkuma dēļ”. Nē, Jāni. Nevis nepiedalīšanās balsojumā, bet nepiedalīšanās sēdē. Satversmes 23. pants ir ļoti skaidrs: “Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.” Cits jautājums: varbūt vajadzēja pierunāt citas partijas nepiedalīties sēdē un arī pašiem nepiedalīties? Jautājumā, kas tiešā veidā skar valsts iedzīvotāju intereses, jau nu varēja pārkāpt pāri ierastai opozīcijas/koalīcijas mijiedarbības kārtībai.     

Savukārt, ja šo grozījumu izskatīšanu saista ar Satversmes 76. pantu, kurš nosaka, ka “Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu”, tad arī pēc šī panta jūsu plāns īsti nedarbojas.     

Visbeidzot, šis nav tikai jautājums par ģimenes jēdziena “precizēšanu” Satversmē vai par noteiktu ģimeņu diskriminēšanu. Nē. Tas rada precedentu: tautas kalpi iedomājas, ka viņi patiesībā ir valdnieki, kas patvaļīgi drīkst uzspiest savu gribu visiem pārējiem.

98

Šādā veidā arī tiek uzurpēta tautas suverēnā vara. Kur ir teikts, ka tauta ir devusi mandātu ģimenes jēdziena patvaļīgai “precizēšanai”? Kur tas ir teikts? Iekams nav atbilžu, nav arī pamata visādiem izteikumiem, ko dažs labs deputāts atļaujas par “tautas vairākuma nostāju”. Šie paši cilvēki nemitīgi atgādina, ka demokrātija, lūk, esot vairākuma vara. Nē, ne tikai. Demokrātija ir arī vairākuma vara, ievērojot mazākuma intereses. Un šķiet, ka cienījamie un mazāk cienījamie tautas gribas tulkotāji šo mācību grāmatās ierakstīto patiesību ir aizmirsuši. Laiks viņiem par to atgādināt.

Uz augšu
Back