Jaunā Veselības ministra Daniēla Pavļuta (Attīstībai/Par!) piedāvātais vakcinācijas plāns paredz izveidot vakcinācijas projekta biroju un arī uzraugošo padomi. Tas ļaušot efektīvāk īstenot iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19. Uz to raidījumā “Komforta zona” norādīja VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (Attīstībai/Par!).

Pilnu raidījuma ierakstu skaties šeit:

Audio:

Kāpēc sākotnēji vakcinācija Latvijā bija lēna, salīdzinot ar citām valstīm?  

Atbildot uz šo jautājumu, Dūrītis minēja vairākus iemeslus.

Pirmkārt, dažādās valstīs atšķiras gan iedzīvotāju attieksmes, gan darba organizācija un ieguldītie līdzekļi veselības aprūpes sistēmā.

Otrkārt, Latvijā pirmos vakcinē mediķus. Pēc Dūrīša vārdiem, īpaši vidējā medicīniskā personāla vidū sākotnēji bija  “pārdomu mirklis - vakcinēties vai nevakcinēties”. Turklāt daudzi no viņiem nemaz nevarēja vakcinēties fizisku iemeslu, jo daļa bija izolācijā, vēl daļa slimoja.

40

Lai vakcinācijas process Latvijā noritētu raitāk, pašreizējais plāns paredz veidot vakcinācijas projekta štābu. Šī struktūra nodarbosies ar komunikācijas, loģistikas un vakcinēšanas jautājumiem, iesaistot dažādu jomu speciālistus. Tiks veidota arī interneta platforma, kur varēs pieteikties vakcinācijai un kur tiks veidotas rindas uz vakcīnām.    

Vai tiešām ir jāveido jauna struktūra?

Izņemot vakcinācijas projekta štābu, tiks izveidota arī projekta uzraudzības padome Ministru prezidenta vadība.

Atbildot uz jautājumu, vai tiesām ir nepieciešamas papildus pārvaldes struktūras, lai īstenotu šo projektu, Dūrītis atzīmēja, ka tādā veidā process būs efektīvāks.

Viņš skaidroja, ka patlaban visa veselības aprūpes sistēma ir pārslogota. Atsevišķas struktūras izveide ļaušot ātrāk reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārraudzīt vakcinācijas procesu globālā mērogā, ļaujot mediķiem nodarboties ar viņu primārajiem pienākumiem.  

40

“Mēs varam lūgt ģimenes ārstu praksi ar saviem 3 vai 4 tūkstošiem pacientu izveidot [vakcinējamo personu] sarakstu, prioritizēt sarakstus atkarībā no diagnozēm. Tas ir ļoti nopietns uzdevums. Bet, ja katrā ģimenes ārstu praksē pieprasījums pēc konsultācijām ir pieaudzis vairākas reizes, vai ģimenes ārsti atteiksies no hronisko pacientu aprūpes?” retoriski vaicāja Dūrītis.  

Viņš piebilda, ka ar šādu sarakstu izveidi un pacientu prioritizēšanu nodarbosies tieši valsts mēroga vakcinācijas projekta birojs.  

Kad varētu sākties plašāka iedzīvotāju vakcinācija?

Pēc Dūrīša, pastāv cerība, ka līdz 29.01 Eiropas zāļu aģentūra (EZA) izmantošanai ES piereģistrēs AstraZeneca vakcīnu. Divu nedēļu laikā no šīs vakcīnas reģistrācijas Latvijā paredzēts piegādāt 127 tūkstošus šīs vakcīnas devu. Tas došot iespēju vienlaikus vakcinēt vairākas prioritārās iedzīvotāju grupas. Vispirms tie būs gan sociālās aprūpes centros, gan savās mājās dzīvojošie seniori virs 70 gadiem.  

Saskaņā ar optimistisko scenāriju, ja vakcīnas piegādās solītā apjomā  un vakcinācijas tempi sasniegs 100 tūkstošus vakcinēto personu nedēļā, tad 60% no visiem Latvijas iedzīvotājiem varētu tikt savakcinēti apmēram jūlijā, skaidroja VM parlamentārais sekretārs.

40

Vakcinācijas tempu – 100 tūkstoši vakcinēto nedēļā – VM plāno sasniegt, iesaistot ģimenes ārstus un privātos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.

Vai vakcīnas būs arī par maksu?   

Dūrītis apgalvo, ka VM un valsts patlaban šādu varantu neplāno, ņemot vēra, ka vakcīnas pasūta centralizēti. Prioritāte ir nodrošināt vakcīnas visvairāk apdraudētā iedzīvotāju grupām.

Kā VM vērtē ģimenes ārstu spējas īstenot vakcināciju?  

Saskaņā ar VM rīcībā esošiem datiem, ģimenes ārsti var nodrošināt vakcinācijas tempu līdz 25 tūkstošiem vakcīnas devu nedēļā ar nosacījumu, ka būs pietiekoši daudz vakcīnas devu. Vienlaikus tam esot nepieciešamais papildu atbalsts. Diezgan liela kapacitāte ir privātajām veselības aprūpes iestādēm. Sākotnējā posmā šīs iestādes varētu nodrošināt vakcinācijas tempu 20 tūkstoši vakcīnas devu  nedēļā, bet vēlāk līdz 70 tūkstošiem nedēļā. Konkrētas vakcinācijas procesa organizēšanas izmaksas vēl nav zināmas.