Stukāns izveido amatpersonu noziegumu izmeklēšanas prokuratūru un sola izskolot šīs jomas profesionāļus

Ģenerālprokurors Juris Stukāns FOTO: Edijs Pālens/LETA

Labāk organizēts prokuratūras darbs uzlabotu apsūdzību kvalitāti un vairotu tiesiskumu, turklāt prokuratūrai būtu ciešāk jāsadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm. To pēc revīzijas par problēmām ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanā secināja Valsts kontrole, svētdienas vakarā vēsta raidījums "De facto". 

Ģenerālprokurors Juris Stukāns secinājumiem piekrīt un jau ir sācis reformas. Ir apvienotas vairākas prokuratūras Rīgā un izveidota jauna prokuratūra, kas izmeklēs tieši amatpersonu noziegumus. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka pieredzējuši prokurori strādāt šai struktūrā gan neraujas, tomēr Stukāns ir pārliecināts, ka pēc apmācībām jaunie kadri ar korupciju varēs cīnīties veiksmīgāk, nekā tas darīts līdz šim.

Šā gada sākums prokuratūrai nācis ar lieliem jaunumiem. Pirmkārt, beidzot prokurori sāk ievākties jaunajās telpās – Valsts policijas Rīgas pārvaldes bijušajā ēkā Aspazijas bulvārī, kas nupat pārbūvēta. Sakritis, ka līdz ar jaunajām telpām notikušas būtiskas izmaiņas iestādes struktūrā. Piemēram, Rīgas reģionā astoņu prokuratūru vietā tagad būs četras, no kurām trīs atradīsies jaunajā mājā.

Tāpat Aspazijas bulvārī mājvietu atradusi arī jaunā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra (NNVIDIP). Konkursā par tās vadītāju izvēlēts līdzšinējais Rīgas Centra rajona prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls, kurš par jauno prokuratūru stāsta: “Piekritīgas būs krimināllietas pamatā, kas ir noteiktas Krimināllikuma XXIV nodaļā, tas ir – noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā, kā arī noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar politisko partiju finansēšanu. Kas skar Krimināllikuma XXIV nodaļu, šī manis vadītā prokuratūras struktūrvienība izmeklēs noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti Rīgas reģiona teritorijā. Savukārt, kas attiecas uz politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, – tā aptvers visu valsti.”

Tas nozīmē, ka jaunā prokuratūra uzraudzīs un cels apsūdzības lietās, kuras izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Iekšējās drošības birojs un Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde.

Tas gan attiecas uz lietām, kas tika iesāktas pēc Jaunā gada. Iepriekš sākto lietu uzraugi nemainās – lielā daļā gadījumu tie ir Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurori. Tā dēvētās “skaļo lietu” nodaļas virsprokurors Māris Leja stāsta, ka nodaļā palikušajiem septiņiem prokuroriem vēl dažus gadus pietiks darba ar “vecajām” lietām, kuras ir pie izmeklētājiem vai tiesā. Nākotnē šie pieredzējušie prokurori vairāk darbosies kā mentori.

“Katrā ziņā tas būs viens no galvenajiem mūsu nodaļas  uzdevumiem – mēģināt šo nepārtrauktību nodrošināt un pēc iespējas ne jau tikai ar mācībām un apmācībām nākt pie šīs prokuratūras prokuroriem, bet stāvēt tā kā vairāk klāt, vairāk arī ar padomiem konkrētās lietās un tamlīdzīgi. (..) Pēc jaunās kompetences mums būs tikai sarežģītākās lietas, ko izdarījušas amatpersonas, pie tam – amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli,” stāsta Leja.

Jaunajai NNVIDIP ir rajona jeb pirmā līmeņa prokuratūras statuss – līdz ar to arī prokuroru atalgojums ir mazāks nekā apgabala līmeņa prokuratūrā. Visticamāk, šā iemesla dēļ virsprokuroram Omulam neizdevās piesaistīt jaunajai struktūrai prokurorus no Rīgas tiesas apgabala prokuratūras vai Organizētās noziedzības specializētās prokuratūras. No deviņiem prokuroriem atrasti pagaidām ir seši, turklāt lielākoties darba stāžs tiem nepārsniedz piecus gadus.

Ģenerālprokurors Stukāns gan nešaubās, ka jaunā prokuratūra darbosies veiksmīgi: “Ar jaunu skatu, ar jaunu pieeju ir jāmaina tā vakardienas situācija, lai šodienas situācija būtu cita. Līdz ar to uzvārdi ir jānomaina, cilvēki ir jānomaina, jāiesaista papildus jauni cilvēki, ar jaunu skatu, ar jaunu pieeju un ar gribēšanu mainīties. (..) Tāpēc šeit mērķtiecīgi tiks ieguldīti līdzekļi tādā veidā no valsts puses, ka šie desmit prokurori, ja būs nepieciešams, mēs varam arī dažus aizsūtīt vienalga uz kuru pasaules valsti, ja ir iespēja kaut ko iegūt, tādas ekstra jaunas zināšanas. Bet manā izpratnē šeit nav nekādu problēmu.”

Valsts kontroles revīzijas ziņojumos analizēta ne tikai prokuratūras struktūras ietekme uz ekonomisko noziegumu, tai skaitā korupcijas, izmeklēšanu. Intervējot prokurorus un izmeklētājus, revidenti secināja, ka problēmas varētu būt arī pašā Krimināllikumā, un piedāvā to grozīt. Piemēram, Valsts kontrole rosina apsvērt virsprokurora Lejas priekšlikumu: kriminalizēt tā dēvēto “amatpersonu piebarošanu”, kad kukuļi tiek maksāti nevis par konkrētu darbību, bet gan tāpēc, lai amatpersonu orientētu uz labvēlīgu rīcību kaut kad nākotnē.

Vaicāts, vai tas attiektos uz gadījumiem, kad, piemēram, uzņēmēji amatpersonām iedod lietošanā ekskluzīvus dzīvokļus, lai gan formāli par to pretī vismaz pagaidām neko neko neprasa, Leja piekrīt: “Nu, nevajag arī dzīvokli, var te dažādi... Teiksim, Vācijā ir bijuši piemēri ar VIP ielūgumiem, ja nemaldos, iepirkumos esošām amatpersonām, kas regulāri piedalās iepirkumos. Tas maksātājs, tas devējs vēl tajā brīdī, piemēram, nemaz nav pieteicies nevienā no konkursiem un varbūt pat nav plānojis šobrīd, bet zina, ka agrāk vai vēlāk viņš šajā konkursā, kurā dalību ņems arī amatpersona, būs.”

Stukāns norāda, ka šīs idejas prokuratūra jau agrāk ir sniegusi Tieslietu ministrijai, kura gan uzskatīja, ka viss esot kārtībā, jo, lūk, šādus Krimināllikuma trūkumus savā ziņojumā neesot konstatējusi OECD ārvalstu kukuļošanas apkarošanas darba grupa. Arī Saeimas politiķi neesot pārāk ieinteresēti virzīt izmaiņas, kas atvieglotu amata noziegumu apkarošanu, piemēram, izņemt formulējumu “būtisks kaitējums valsts varai un pārvaldes kārtībai” no vairākiem Krimināllikuma pantiem, skarbi secina ģenerālprokurors.

“Amatpersonas izdarītais pārkāpums, esot dienestā, jau nodara kaitējumu visai valsts pārvaldei un sabiedrībai kopumā. Punkts. Bet mēs strīdamies par filozofiskiem izteicieniem: vai tas būtiski, ne būtiski aizskāra kāda Satversmē paredzētās intereses. Tāda ir šobrīd tā prakse,” norāda Stukāns. “Šeit ir ļoti vienkārša atbilde: ja šīs prasības saukšanai pie kriminālatbildības tiks mazinātas, skaidrs, ka pašiem politiķiem daudziem var sanākt stāties tiesas priekšā. Nu kāpēc tad viņi atvieglos, liekot sevi zem sitiena? Es tā varētu skaidrot pat šo nevēlēšanos vienkāršot krimināllikumā paredzētos nodarījuma sastāvus.”

“de facto” atgādina, ka par vairāku iepriekšējās Saeimas deputātu saņemtajām kompensācijām par degvielas izmantošanu KNAB bija sācis kriminālprocesus. Līdz apsūdzībai un tagad arī līdz tiesai gan nonāca tikai “Jaunās Vienotības” pārstāvja Alda Adamoviča lieta. Arī partiju finansēšanas lietās sodīti tikai politisko spēku nelikumīgie finansētāji – saņēmēju vainu krimināllietās KNAB līdz šim vēl nav izdevies pierādīt, un tie ir sodīti vien administratīvi.

Tieslietu ministrijā “de facto” apsolīja līdz marta sākumam izstrādāt Valsts kontroles rekomendāciju ieviešanas plānu, kas attieksies arī uz revīzijā norādīto par Krimināllikuma pilnveidi. Ministrija gan nevarot prognozēt, vai un kādi konkrēti Krimināllikuma grozījumi varētu tikt izstrādāti, jo, visdrīzāk, par virsprokurora Lejas priekšlikumiem tiks organizēta ekspertu diskusija, pēc kuras varēs domāt par tālāko rīcību.

Uz augšu
Back