Apkopoti galvenie izaicinājumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šajā gadā

FOTO: Shutterstock

Turpinoties pandēmijas otrajam vilnim, lielākais izaicinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) šogad būs saglabāt finanšu veselību un piemēroties ierobežojumu diktētajām pārmaiņām, liecina faktoringa kompānijas "Factris" un Latvijas Biznesa savienības analīze.

“Ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri šajā smagajā situācijā spēs pielāgot vai pārskatīt biznesa modeli atbilstoši patērētāju paradumu maiņai. Kā redzam ikdienā, šie jaunie paradumi ietver lielāku patēriņu dažādās e-komercijas platformās, vēlmi pēc zemākām preču un pakalpojumu cenām, biežāku izvēli par labu pašmāju preču un pakalpojumu sniedzējiem,” skaidro "Factris" izpilddirektors Latvijā Kaspars Barons.

Lai pielāgotos, MVU ir jāspēj tālredzīgi pārorientēt biznesa modelis, jāpārskata situācija ar pārādniekiem un maksātspēju, lai nodrošinātu stabilu finanšu plūsmu, kas ļaus sekmīgi uzlabot uzņēmuma finanšu noturību, saglabāt izaugsmes potenciālu, spēju uzņemties parādsaistības, investēt un attīstīties, uzsver Barons.

Kā atklāj Latvijas Bankas dati, atsevišķu nozaru uzņēmumi pērn arī krīzē spēja pielāgot darbību un izmaksas, kāpinot ne vien apgrozījumu, bet arī pelnītspēju. Pērn 3. ceturksnī rentabilitāte pieauga un pat pārsniedz 2019. gada līmeni apstrādes rūpniecībā (t.sk. gan pārtikas, gan arī citās apakšnozarēs), informācijas tehnoloģiju pakalpojumos, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī būvniecībā.

Oficiālā statistika par MVU darbību 2020. gadā vēl tiek apkopota. Taču ir skaidrs, ka cerīgie 3. ceturkšņa rādītāji, kad lielākajās tautsaimniecības nozarēs, īpaši izklaides, ēdināšanas un izmitināšanas jomā pēc pavasara krituma bija vērojams apgrozījuma un peļņas kāpums, 4. ceturksnī vairumam uzņēmumu Covid-19 otrā viļņa dēļ neturpinājās. Arī šogad janvārī situācija vairumam MVU ir ļoti smaga, norāda Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs.

Lai piemērotos krīzei, Filippovs uzskata, ka Latvijas MVU jātiecas īstenot praksē trīs būtiskas ilgtermiņa pamatnostādnes.

Pirmkārt, jāiedzīvina Eiropas Savienības zaļās politikas principi, kur MVU lielākais izaicinājums ir attīstīt jaunus, inovatīvus, videi nekaitīgus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus.

Otrkārt, jāvirzās uz aprites ekonomikas principu piemērošanu esošajos ražošanas un uzņēmējdarbības modeļos, samazinot resursu patēriņu, atkritumu apjomu un vides piesārņojumu.

Trešais virziens ir digitalizācija, panākot plašāku inovatīvu digitālu risinājumu izstrādi un izmantošanu, kur Latvijas MVU būtiski atpaliek no Eiropas valstīm, piemēram, e-komercijā u.c.

“Pandēmijas ietekmē iekšējais tirgus sašaurinās, naudas apjoms, pirktspēja krīt, tāpēc mūsu MVU ir jādomā, kā paplašināt preču un pakalpojumu pārdošanu citos tirgos, jāveicina eksportspēja, kas bez digitalizācijas nav iespējams,” uzsver Filippovs.

Digitalizācija sniedz pozitīvu pienesumu, piemēram, iekšējo procesu sakārtošanā, attālināta darba iespēju un e-komercijas risinājumu ieviešanā, kas ir nozīmīgi biznesa nepārtrauktībai, lai stiprinātu tā noturību.

Ļoti aktuāla pandēmijas apstākļos MVU ir finanšu plūsmas plānošana, ko krīzes laikā arvien biežāk apgrūtina kavēta rēķinu apmaksa par precēm un pakalpojumiem un līdz ar to - neparedzams apgrozāmais kapitāls, kas apgrūtina uzņēmumu darbu.

Kā atzīst Barons, MVU bieži trūkst izpratnes par iespēju šādās situācijās finansējumu nodrošināt, izmantojot faktoringu, kas bez ķīlas ļauj saņemt tūlītējus apgrozāmos līdzekļus pret uzņēmuma izrakstītajiem rēķiniem, atbrīvojot iesaldēto naudu. Visaktīvāk rēķinu finansēšanas pakalpojumus Latvijā izmanto vairumtirdzniecības, telekomunikāciju un transporta nozaru uzņēmumi.

Pēc "Factris" pieredzes, uzņēmumi faktoringu visbiežāk izmanto ražošanas izejvielu iegādei, produktu vai ražošanas iekārtu attīstībai.

Arī Filippovs atzīst - MVU jākļūst krīzes laikā zinošākiem finansējuma piesaistes jautājumos, izmantojot gan valsts atbalsta programmas, gan garantiju un riska kapitāla instrumentus, gan dažādus alternatīvus finansējuma avotus.

Liels izaicinājums MVU ir arī šogad ieviestās nodokļu izmaiņas, kas palielina izmaksu slogu uzņēmējiem un var apgrūtināt naudas plūsmas sabalansēšanu, norāda Filippovs.

MVU spēja pielāgoties un turpināt darbu krīzes apstākļos ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu valsts ekonomisko attīstību. Saskaņā ar "Eurostat" datiem, 99,8% no ekonomiski aktīvajiem komersantiem Latvijā ir MVU (93% no tiem ir mikrouzņēmumi, 5,8% – mazie uzņēmumi un 0,9% – vidējie uzņēmumi), un tie nodarbina arvien lielāku iedzīvotāju skaitu (79% nodarbināto ir MVU darbinieki).

Tāpat Latvijas MVU Latvijā veido 51% no apgrozījuma, salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 38%, kamēr lielie uzņēmumi (vairāk nekā 250 darbinieki) veido tikai 22% no apgrozījuma (44% ES).

Uz augšu
Back