Lai piemērotos krīzei, Filippovs uzskata, ka Latvijas MVU jātiecas īstenot praksē trīs būtiskas ilgtermiņa pamatnostādnes.
Pirmkārt, jāiedzīvina Eiropas Savienības zaļās politikas principi, kur MVU lielākais izaicinājums ir attīstīt jaunus, inovatīvus, videi nekaitīgus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus.
Otrkārt, jāvirzās uz aprites ekonomikas principu piemērošanu esošajos ražošanas un uzņēmējdarbības modeļos, samazinot resursu patēriņu, atkritumu apjomu un vides piesārņojumu.
Trešais virziens ir digitalizācija, panākot plašāku inovatīvu digitālu risinājumu izstrādi un izmantošanu, kur Latvijas MVU būtiski atpaliek no Eiropas valstīm, piemēram, e-komercijā u.c.
“Pandēmijas ietekmē iekšējais tirgus sašaurinās, naudas apjoms, pirktspēja krīt, tāpēc mūsu MVU ir jādomā, kā paplašināt preču un pakalpojumu pārdošanu citos tirgos, jāveicina eksportspēja, kas bez digitalizācijas nav iespējams,” uzsver Filippovs.
Digitalizācija sniedz pozitīvu pienesumu, piemēram, iekšējo procesu sakārtošanā, attālināta darba iespēju un e-komercijas risinājumu ieviešanā, kas ir nozīmīgi biznesa nepārtrauktībai, lai stiprinātu tā noturību.
Ļoti aktuāla pandēmijas apstākļos MVU ir finanšu plūsmas plānošana, ko krīzes laikā arvien biežāk apgrūtina kavēta rēķinu apmaksa par precēm un pakalpojumiem un līdz ar to - neparedzams apgrozāmais kapitāls, kas apgrūtina uzņēmumu darbu.
Kā atzīst Barons, MVU bieži trūkst izpratnes par iespēju šādās situācijās finansējumu nodrošināt, izmantojot faktoringu, kas bez ķīlas ļauj saņemt tūlītējus apgrozāmos līdzekļus pret uzņēmuma izrakstītajiem rēķiniem, atbrīvojot iesaldēto naudu. Visaktīvāk rēķinu finansēšanas pakalpojumus Latvijā izmanto vairumtirdzniecības, telekomunikāciju un transporta nozaru uzņēmumi.