KP: Monopola apstākļos atkritumu apsaimniekošanas cena ir vidēji par 24% augstāka

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Atkritumu poligons "Getliņi".
Atkritumu poligons "Getliņi". Foto: Ieva Leiniša/LETA

Monopola apstākļos atkritumu apsaimniekošanas cena ir vidēji par 24% augstāka, secinājusi Konkurences padome.

Kā norādīja Konkurences padomes (KP) Ekonomiskās analīzes nodaļas vecākā ekonomiste Krista Munkevica, ņemot vērā publiski pieejamās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas cenas, kas atrodamas pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju mājaslapās, secināts, ka atkritumu apsaimniekošanas tarifi dažādās Latvijas pašvaldībās atšķiras līdz pat 2,5 reizēm. Savukārt apsaimniekošanas mediānas tarifs Latvijā ir 18,42 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) par kubikmetru sadzīves atkritumu.

"Pašvaldībās, kur atkritumu apsaimniekošanu īsteno bez iepirkuma procedūras, kubikmetra sadzīves atkritumu mediānas cena ir 21,67 eiro ar PVN. Ziemeļvidzemes reģiona monopolists AS "ZAAO" ir vidēji dārgākais atkritumu apsaimniekošanas reģions Latvijā. Mediānas cena šajā reģionā ir 23,6 eiro ar PVN par kubikmetru sadzīves atkritumu," norādīja KP eksperte.

Savukārt pašvaldībās, kur pastāv konkurence par tirgu jeb tika rīkoti publiskie iepirkumi, apsaimniekošanas mediānas cena ir zemāka - 17,46 eiro ar PVN par kubikmetru sadzīves atkritumu.

"Veiktā analīze apliecina, ka pašvaldībās, kur atkritumu apsaimniekošana tiek organizēta uz "in-house" principa pamata, cena par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir vidēji par 24% augstāka kā pašvaldībās, kur rīkota iepirkuma procedūra," secināja Munkevica.

Viņa prognozēja, ka tendence pašvaldību kapitālsabiedrībām arvien vairāk iesaistīties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū varētu turpināties. Par to liecina gan Rīgas domes nesenā iecere atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā uzticēt AS "Tīrīga", gan 2019.gadā Lielvārdes, Ogres, Ķeguma, Baldones un Ikšķiles novadu apspriestā iecere veidot kopīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.

"Pašvaldības arvien aktīvāk ierobežo konkurenci un iespēju privātajiem komersantiem uzsākt un attīstīt savu saimniecisko darbību, kas kopumā ietekmē efektīvu tirgus attīstību. Jāņem vērā, ka publisku personu kapitālsabiedrības darbojas monopola apstākļos, jo tām ir rezervētas ekskluzīvas teritorijas, kas ir brīvas no jebkāda konkurences spiediena. Tās šo stāvokli tirgū nav ieguvušas ar kvalitatīvāku vai lētāku pakalpojumu vai efektīvāku uzņēmuma organizāciju. Šis monopols ir piešķirts bez sāncensības," pauda Munkevica.

Viņa piebilda, ka tas savukārt arī noved pie neefektīvu monopolistu un tirgu esamības, jo nedarbojas viens no galvenajiem attīstības un efektivitātes dzinējspēkiem - konkurence.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu