Valsts kontrole: daļa Pēterbaznīcas līdzekļu novirzīta ne ar baznīcu saistītām vajadzībām

Rīgas Svētā Pētera baznīcas tornis un Vecrīga FOTO: Zane Bitere / LETA

 No 2016.gada līdz 2019.gadam Rīgas Svētā Pētera baznīcas kopējie ienākumi bija 3 954 000 eiro, tomēr daļa līdzekļu tika novirzīta ne ar baznīcu saistītām vajadzībām, iepazīstinot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus ar Valsts kontroles (VK) veikto pārbaudi, pavēstīja VK Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.

VK pārstāvis norādīja, ka šī ir diezgan netipiska VK pārbaude, jo, atšķirībā no revīzijām, VK iespējami īsā laikā ir apkopojusi faktus, skaitļus, nesniedzot nekādu vērtējumu par šo izdevumu likumību vai lietderību, kā tas būtu darīts tipiskās revīzijās.

Korčagins atzīmēja, ka pārbaude ir informācijas un faktu apkopojums, kas paredzēts likumdevējam un citiem interesentiem lēmumu tālākai pieņemšanai. VK pārstāvis norādīja, ka VM uzdevums bija salikt kopā skaitļus - gan gūtos ieņēmumus, gan izdevumus, kas saistīti ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas pakalpojumu sniegšanu.

"Tas bija diezgan izaicinošs darbs, jo jau ilgstoši Rīgas domē nav izveidota tāda ieņēmumu un izdevumu uzskaites sistēma, kas ļautu precīzi iegūt informāciju par katru no objektiem, ieskaitot Rīgas Svētā Pētera baznīcu, proti, cik daudz ieņēmumu un cik daudz izdevumu attiecībā uz šo konkrēto objektu ir bijis," teica Korčagins.

Viņš pateicās kolēģiem no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, ar kuru palīdzību VK revidenti faktiski spēja apkopot informāciju no 2016.gada 1.janvāra par ieņēmumiem un izdevumiem. Korčagins norādīja, ka, izvērtējot visus ieņēmumus, VK konstatēja, ka no 2016.gada 1.janvāra līdz 2019.gada beigām kopējie baznīcas ieņēmumi bija 3 954 000 eiro. Savukārt baznīcas kopējie izdevumi ir bijuši 2 263 000 eiro.

"Papildus tam ir veidojies zināms ieņēmumu pārpalikums par izdevumiem. Daļa no šiem līdzekļiem, proti, 240 000 eiro apmērā, ir izlietoti citiem Rīgas domes kultūras pieminekļiem, tādiem kā "Ziemeļblāzma", "Rīgas Jūgendstila centrs", "Rīgas Porcelāna muzejs" un koncertzāle "Ave Sol".

Korčagins turpināja, sakot, ka kopumā no pašas Rīgas Svētā Pētera baznīcas ieņēmumiem un izdevumiem 1 450 000 ir izlietoti citu kultūras pieminekļu apvienību, kultūras iestāžu apvienību vajadzībām, ne kultūras pieminekļiem. VK pārstāvis atzīmēja, ka papildus tam ieņēmumus no baznīcas ēkas un zemes nomas ir guvusi arī Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas nami", kas laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2019.gada beigām ir saņēmusi maksu 154 000 eiro apmērā, arī šajā gadījumā līdzekļi nav izlietoti atpakaļ baznīcas vajadzībām, bet kapitālsabiedrības kopējo izdevumu segšanai.

Rezumējot visus minētos skaitļus, VK pārstāvis sniedza informāciju par to, ka laikā no 2010.gada līdz 2019.gada beigām ieņēmumi, kas gūti no Rīgas Svētā Pētera baznīcas izmantošanas, dažādiem pakalpojumiem un no iznomāšanas, par 1 600 000 eiro ir pārsnieguši tos izdevumus, kas nav iztērēti vai nu pašas baznīcas vajadzībām vai citiem kultūras pieminekļiem, bet izlietoti citu Rīgas domes institūciju vai kapitālsabiedrību darbībai.

Uzklausot VK pārstāvja sacīto, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vadīs Arvils Ašeradens (JV) klātesošajiem citēja likumā par pieminekļu aizsardzību rakstīto, proti, naudas līdzekļus, ko pašvaldības iegūst, izīrējot kultūras pieminekļus, ar kultūras pieminekļiem saistītās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumus, kā arī atlīdzību par kaitējumu, kas nodarīts kultūras piemineklim, ieskaita pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumos. Šos līdzekļus atļauts izmantot tikai kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, remontam un restaurācijai.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šodien tika skatīti jautājumi, kas saistīti ar likumprojektu "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums". Ašeradens sēdes sākumā deputātiem norādīja, ka patlaban dienaskārtībā ir jautājums par likumprojekta virzības gaitu.

Tāpat viņš atzīmēja, ka šodien nav plānots skatīt likumprojektu un nav paredzēti arī balsojumi. Ašeradens kā komisijas vadītājs bija uzskatījis par nepieciešamu informēt komisiju par notikušo starplaikā, kamēr komisija bija pārtraukusi skatīt šo likumprojektu. Sēdē noritēja diskusijas par to, kā tālāk rīkoties ar likumprojektu.

Uz augšu
Back