Apgrūtinošās ādas slimības. Kādēļ tās ziemā saasinās?

FOTO: shutterstock.com

Psoriāze, atopiskais dermatīts, seborejiskais dermatīts – šīs hroniskās iekaisīgās ādas slimības ir apgrūtinošas jebkurā gadījumā, taču tieši ziemas sezonā tās nereti sagādā vislielākās raizes.

Ziemā pat veseliem cilvēkiem āda kļūst sausāka, kas ir saistīts gan ar vēju, aukstumu ārā, gan ar apkures sezonas blakusefektu – pārlieku sausu gaisu telpās. Taču cilvēkiem, kuriem jāsadzīvo ar tādām ādas slimībām kā psoriāze, atopiskais dermatīts vai seborejiskais dermatīts, nudien neklājas viegli, jo visi minētie apstākļi tikai pasliktina jau tāpat bojātās ādas stāvokli.

Kas provocē saasinājumu?

“Psoriāze ir slimība, kas saistīta ar ādas barjerfunkcijas traucējumiem – vietās, kur atrodas slimības perēkļi, āda nav uzbūvēta pareizi, tā zaudē šķidrumu, kļūst vēl sausāka, parādās kairinājums, nieze. Viss, kas jebkādā veida saistīts ar ādu, arī aktualizējas tieši aukstajā sezonā – apģērbs ir tuvu ādai un rada papildu kairinājumu, temperatūras svārstības – ārā ir auksts un sauss, bet iekštelpās – silts un sauss. Tas viss kairina bojātās vietas, un sākas slimības paasinājums. Protams, arī stress un citi faktori,” skaidro Ilze Jākobsone, dermatoloģe Veselības centru apvienībā. Tas pats attiecas uz atopisko dermatītu – tā kā arī šajā gadījumā ir bojāta ādas barjera, aukstos, sausos laika apstākļos pastiprināti zūd ādas mitrums un, jo sausāka āda, jo tā vieglāk kairinās. Turklāt lielāka ietekme ir nevis gaisa temperatūrai, bet gan gaisa mitrumam. Arī seborejiskā dermatīta gadījumā situācija ir līdzīga – ja vērojams izteikts iekaisums, caur to notiek mitruma zudums un ādas stāvoklis pasliktinās. Ārste saka, ka viss kombinējas – gan klimata un apģērba, gan stresa faktori.

“Ja cilvēks sirgst ar ādas slimībām, apģērbam vajadzētu būt dabīgam, turklāt svarīgi arī, ar kādiem līdzekļiem to mazgā, it īpaši atopiskā dermatīta gadījumā, jo šie pacienti ir biežāk tendēti uz astmas, dažādu alerģiju (alerģiska rinīta, konjunktivīta) attīstību,” piebilst dermatoloģe.

Izpausmes rada diskomfortu

Ādas problēmas rada ne tikai fizisku, bet arī psiholoģisku diskomfortu.

“Psoriāze izpaužas gan vietās, kuras var paslēpt zem apģērba, uz elkoņu un ceļgalu locītavām, gan uz plaukstām, galvas matainajā daļā, un var būt arī uz pieres, ap ausīm. Līdzīga ir arī seborejiskā dermatīta lokalizācija. Savukārt atopiskais dermatīts ļoti bieži skar seju – plakstiņus, mutes zonu, un, protams, tas var izpausties arī jebkur citur uz ķermeņa,” skaidro VCA dermatoloģe Ilze Jākobsone.

Kādā vecumā slimības sāk izpausties?

Atopiskais dermatīts var sākties zīdaiņa vecumā, visspilgtāk izpaužas agrā bērnībā un ilgst līdz pat pusaudža gadiem. Daļai cilvēku šajā vecumā paliek labāk – uzliesmojumi kļūst retāki, nav tik mokoši kā bērnībā, taču visu mūžu saglabājas ādas sausums, tieksme uz ādas kairinājumu, alerģiskām reakcijām. Atopiskā dermatīta parādīšanās pieaugušā vecumā nav izplatīta.

Seborejiskais dermatīts ir raksturīgs galvenokārt pusaudžu vecumposmā un jaunības gados, lai gan tas var piemeklēt arī vecumdienās, un biežāk ir saistīts, piemēram, ar neiroloģiskām slimībām vai onkoloģiju.

“Par seborejisko dermatītu ir daudz neskaidrību, piemēram, kāpēc vienam tas attīstās, bet citam tādos pašos apstākļos – neattīstās. Seboreja ir saistīta ar androgēna – vīrišķā hormona, kas stimulē tauku dziedzera darbību, klātbūtni. Tādēļ, ja sievietei ir attīstījusies šī slimība, nepieciešams pārbaudīt, vai notikušas hormonālas izmaiņas.

“Psoriāze agrā bērnībā izpaužas salīdzinoši reti. Parasti tā parādās ap 16-18 gadu vecumu vai ap 40-50 gadiem. Ja psoriāze sākas pusaudža gados, parasti izrādās, ka šī slimība jau ir ģimenes anamnēzē, tātad ir ģenētiska predispozīcija – leikocitārie antigēni, kas var izpausties nelabvēlīgos apstākļos, visbiežāk – stresa situācijās, piemēram, beidzot devīto klasi vai vidusskolu, iestājoties augstskolā, sākot patstāvīgo dzīvi. Ja šo posmu izdodas pārdzīvot bez stresa, psoriāze var neizpausties pat tad, ja ir predispozīcija. Savukārt, ja šī slimība pirmo reizi parādās pusmūžā, iztaujājot pacientu par ģimenes anamnēzi, nereti atklājas, ka psoriāze jau ir, piemēram, bērnam. Tas nozīmē, ka cilvēkam ilgus gadus slimība nav izpaudusies,” stāsta VCA dermatoloģe. Kas to var izprovocēt? Dažādas sarežģītas, stresa situācijas, piemēram, tuvinieka nāve, darba zaudēšana un citi smagi emocionāli satricinājumi, kā arī kāda blakusslimība, kas nostrādā kā psoriāzes palaidējmehānisms.

Ko darīt paasinājuma profilaksei ziemā?

Krēmi un ziedes, kas paredzēti akūta perioda kupēšanai, ir recepšu medikamenti, savukārt ikdienas ādas kopšanas līdzekļus var iegādāties aptiekā bez receptes. “Ja tuvojas slimības saasinājuma periods, laikus jādodas pie ārsta, lai izrakstītu medikamentus. Jo ātrāk tiek sākta pareiza terapija, jo veiksmīgāk var novērst smagu paasinājumu,” teic Ilze Jākobsone.

Efektīva metode, kas nodrošina paasinājuma nesākšanos vai tā samazināšanos, ir fototerapija – apstrāde ar A vai B ultravioletās gaismas stariem. To var veikt jau oktobrī, novembrī un ziemu pārlaist, tikai pareizi kopjot ādu.

Ādas kopšana ikdienā

Vienīgi seborejiskā dermatīta gadījumā, ja paasinājums norimst, cilvēks jūtas komfortabli. Psoriāze un atopiskais dermatīts prasa īpašu ādas kopšanu cauru gadu.

“Ja vasarā ādas kopšanai der mitrinošs krēms, tad ziemas sezonā nepieciešams biezākas konsistences kopšanas līdzeklis, kas labāk pasargā ādas virsējo kārtu un aiztur mitrumu. Pacienti gan parasti pievērš īpašu uzmanību ādas kopšanai arī tad, ja nav vērojami paasinājumi, un ikdienā lieto kādu mitrinošu, eļļojošu līdzekli, jo āda ir trausla un jebkurā brīdī var sākties paasinājums. Psoriāzei ir dežūrperēkļi, kas nepāriet arī miera periodā. Tiem jāuzklāj krēms vai ziede ikreiz pēc dušas,” teic VCA dermatoloģe. Parasti ādas kopšanas līdzekļu sastāvā ir, piemēram, urīnviela, salicilskābe, kas veicina pārragošanās procesa normalizāciju un lieko ādas zvīņu nolobīšanos, vienlaikus nodrošinot mitrināšanu. Jo labāk problemātiskās vietas tiek koptas, jo tās mazāk pakļautas kairinājumam.

Īpašas rūpes

Mēness aptiekas farmaceite Daiva Āboliņa atgādina, ka problemātiskai ādai nepieciešama īpaša aprūpe. “Mazgāties ieteicams ne biežāk kā reizi dienā ar īpašām mazgājošām eļļām vai līdzekļiem, kas satur papildu barojošos komponentus, tiem ir maigas attīrošas īpašības. Šādu līdzekļu klāsts aptiekā ir plašs – ziepes, dušas krēmi, dušas eļļas. Mazuļiem ir īpaša vannas emulsija, kuru var pievienot ūdenim. Ūdenim jābūt siltam vai vēsam, ne karstam. Ja ir sausa āda, tad var pietikt tikai nomainīt ziepes, bet, ja ir atopiskais dermatīts vai psoriāze, ar to būs par maz. Uzreiz pēc vannošanās un pat tikai pēc roku nomazgāšanas ir jālieto mitrinošs līdzeklis.”

Vismaz divas reizes dienā ieteicams mitrinošs līdzeklis. “Būtiski izvēlēties ziedi vai emolientu, kura sastāvā ir daudz eļļas un mazāk ūdens bāzes. Krēmam jābūt biezam, taukainam, lai arī tas nešķiet patīkams. Šādiem krēmiem parasti piemīt niezi mazinošs un ādu nomierinošs efekts. Niezes mazināšanai ir pieejams arī aerosols, kuru var uzsmidzināt dermatīta skartajā vietā, un minūtes laikā tas samazinās niezi. Atopiskā dermatīta profilaksei arī veseliem mazuļiem noderīga var būt ikdienas mitrinošā līdzekļa lietošana,” iesaka Mēness aptiekas farmaceite. Savukārt tad, ja seborejiskais dermatīts ir galvas matainajā daļā, Daiva Āboliņa rekomendē lietot pretblaugznu šampūnu, ko, ieziežot matos, atstāj iedarboties uz trim līdz piecām minūtēm un tikai tad izskalo. “Labākā paasinājumu biežuma un to smaguma profilakse ir atbilstošu kopšanas krēmu – emolientu regulāra lietošana,” apgalvo farmaceite.

Ādai vajadzīgs veselīgs uzturs

Veselīgs, sabalansēts uzturs ir svarīgs jebkurā gadījumā, apstiprina ārste. “Ja ir psoriāze, paasinājuma posmā jāizvairās no trekniem, ceptiem, kairinošiem ēdieniem. Ļoti liela nozīme uzturam ir atopiskā dermatīta gadījumā, jo sevišķi, ja ir konstatēta kāda pārtikas produkta nepanesība, alerģija.”

Svarīgi ir arī atjaunot šķidruma rezervi organismā, jo caur ādas bojātajām vietām tas tiek pastiprināti zaudēts. Dienā jāizdzer vismaz pusotrs litrs ūdens.

Kaitīgie ieradumi jāatmet

Smēķēšana un alkohola lietošana ir ārkārtīgi kaitējoša atopiskā dermatīta, seborejas un īpaši plaukstu un pēdu psoriāzes gadījumā. “Smēķēšana izmaina asinsriti, bet iekaisuma gadījumā asinsritei ir ļoti liela nozīme. Savukārt alkohols bojā aknas, kas veic organisma attīrīšanu no toksiskām vielām.”

Liekais svars ir jāsamazina

Liekais svars pasliktina dermatoloģiskas slimības gaitu. “Dažkārt pacienti mēdz sacīt, ka ir resni tāpēc, ka viņiem ir psoriāze. Nē! Viņiem ir liekais svars, jo nepareizi ēd un maz kustas. Te nav runa par to, ka dažs ģenētiski ir mazliet apaļāks, bet gan par izteiktu lieko svaru, kas pasliktina veselības stāvokli. Protams, nevar apgalvot, ka tad, ja cilvēkam ir normāls ķermeņa svars un aktīvs dzīvesveids, slimība pāriet, taču tās norise ir vieglāka un labāk padodas terapijai,” teic Ilze Jākobsone.

4 ieteikumi cilvēkiem ar ādas slimībām

· Jebkurš ārsts ir jāinformē par psoriāzi, pirms speciālists izraksta zāles (piemēram, pret hipertensiju). Tā kā atsevišķas medikamentu grupas var provocēt paasinājumu, medikamenti jāpiemeklē individuāli.

· Ja ir atopiskais dermatīts, tas noteikti jāņem vērā, izvēloties profesiju. Jāizvairās no tādām profesijām, kurās var sastapties ar alergēniem.

· Cilvēkiem reproduktīvā vecumā jāpatur prātā, ka atopisko dermatītu un psoriāzi var pārmantot pēcnācēji. Tiesa, reproduktīvo veselību šīs slimības neietekmē (ja vien nav tā, ka ādas bojājumi izveidojušies dzimumorgānu apvidū un šī problēma rada psiholoģisku barjeru izveidot tuvas attiecības).

· Psiholoģiski pieņemt to, ka dermatoloģiska slimība ietekmē ārējo izskatu, nav viegli, taču ar slimību ir jāspēj sadzīvot, jo īpaši, ja to nevar mainīt. “Cilvēkam jābūt harmoniskam, ar iekšēju mieru un pārliecību, lai apkārtējo skatieni un spriedumi viņu neietekmētu un neradītu lieku stresu.”

Uz augšu
Back