Pētnieki aizvēsturiska kukaiņa fosilijā saskatījuši rīsa graudiņa izmēra dzimumorgānus (1)

Lai arī senā kukaiņa ģenitālijas nav lielākas par rīsa graudiņu, pētnieki tomēr spēja saskatīt orgāna aprises.

Aizvēsturiskā kukaiņa-slepkavas unikālās īpašības, ģenitālijas un saliektās kājas zinātniekus mudināja izgudrot jaunu kukaiņu sugu, kurā šo īpatni ierindot. Kukainis detalizēti aprakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Papers in Palaeontology”.

Kukaiņa fosilija tika atrasta kāda akmens ieslēgumā, kuru bija atradis fosiliju mednieks. Akmens gabalu izdevās sadalīt precīzi divās daļās, tā vidū atklājot izcili saglabājušos kukaini. Pēc tam, kad viena no akmens daļām nonāca paleontologa rokās, zinātnieki sāka meklēt otru akmens pusi. Proti, akmens atradējs katru pusi bija pārdevis atsevišķam pircējam.

Jaunatklāto kukaiņu sugu zinātnieki nodēvēja par “aphelicophontes danjuddi”, godinot vienu no kolekcionāriem, kas akmens pusi ziedoja pētniekiem.

Dzimuma anatomija ir ļoti svarīga bioloģiskās daudzveidības pētniecībā. Sīkas izmaiņas ģenitālijās var novest pie pilnīgi jaunas sugas rašanās. Šādas izcili saglabājušās ģenitāliju fosilijas ir ārkārtīgi liels retums.

“Redzēt šīs sīkās iekšējo ģenitāliju struktūras ir ļoti rets prieks. Parasti tik detalizēti mēs varam pētīt tikai kukaiņus, kas dzīvo vēl mūsdienās,” komentēja pētījuma vadītājs Daniels Svensons.

Fosilija liecina, ka šie kukaiņi-slepkavas radās 25 miljonus gadu agrāk, nekā uzskatīts iepriekš.

“Pastāv 7000 kukaiņu-slepkavu sugu, kas ir pētītas, tomēr atrastas ir tikai aptuveni 50 fosilijas,” piebilda Svensons.