Aptauja: Pēdējā mēneša laikā sabiedrībā dominē satraukums, prieks un nomāktība

Cilvēki sabiedriskā transporta pieturvietā Krišjāņa Barona ielā. Ilustratīvs attēls. FOTO: Zane Bitere/LETA

Visbiežāk izjustās Latvijas iedzīvotāju emocijas pēdējā mēneša laikā bijušas satraukums, kas bijis dominējošā emocija pusei iedzīvotāju, noskaidrots "Apotheka" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā.

Otrā visbiežāk izjustā emocija ir prieks, ko izjutusi 43% sabiedrības. Tālāk seko nomāktība, kas skārusi 34% respondentu, un skumjas un aizkaitināmība, ko izjutuši 32% aptaujāto.

Visbiežāk - 55% gadījumu - satraukumu izjutušas sievietes, bet vīrieši to izjutuši retāk - 45%. Tāpat satraukumu kā visbiežāk izjusto emociju norādījuši jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, jo šajā vecuma grupā 62% respondentu snieguši šādu atbildi.

Arī prieku visbiežāk - 62% gadījumu - izjutuši gados jauni cilvēki no 18 līdz 29 gadu vecumam, bet daudz retāk, proti, 33% gadījumu, seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Tāpat prieku 50% gadījumu izjutuši cilvēki, kuru mājsaimniecībā dzīvo četri cilvēki, bet tikai 27% no tiem, kuri dzīvo vieni.

Nomāktību izjutušas 38% sieviešu, kamēr no vīriešiem 29% snieguši šādu atbildi. Tikmēr 50% studentu un 36% bezdarbnieku sacījuši, ka izjūt nomāktību. Retāk - 29% gadījumu - nomāktību izjutuši pensionāri.

Eksperti skaidro, ka, cilvēkam kā sociālai būtnei jebkuras emocijas ir ļoti svarīgas, jo tādā veidā tiek reaģēts uz apkārt notiekošo. Pozitīvās emocijas kā prieks un interese, protams, rada labvēlīgu ietekmi uz cilvēku - tās paplašina redzesloku, iedvesmo, taču nedrīkst uzskatīt, ka negatīvās emocijas ir sliktākas.

Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga skaidro, ka emocijas ir izjūtās izteikta reakcija uz organismā un apkārtējā vidē notiekošo. "Tās ir ļoti svarīgas, jo pastāsta to, kā jūtamies, un arī motivē mūs tālākai rīcībai. Ilgstoši apspiestas emocijas var radīt pat dažādas psihosomatiskas saslimšanas, kas izpaužas fiziskās sajūtās, piemēram, galvassāpes, kuņģa-zarnu trakta traucējumus, sliktu pašsajūtu," atzīmē Vanaga.

Viņa tostarp skaidro, ka emocijas norāda uz cilvēka pamatvajadzībām un vēlmēm, un, ja tās netiek apmierinātas, cilvēks izjūt negatīvas emocijas kā skumjas, naidu, nomāktību, bailes. Tādējādi Vanaga vērš uzmanību, ka ārkārtas situācijā dažas no cilvēka vajadzībām patiešām ir ierobežotas, piemēram, komunikācija ar līdzcilvēkiem, kas ir ļoti svarīgs aspekts, lai cilvēks justos labi, un tāpēc biežāk novērojama nomāktība vai pat dusmas.

"Katram pašam jāapzinās, ka esam atbildīgi par to, ko liekam savā prātā. Ja ikdienā šķiet, ka biežāk tiek izjustas negatīvās emocijas, jāmeklē situācijas, kas rada prieku. Tas var būt jebkas - mīļākās filmas atkārtota noskatīšanās vai pievēršanās jaunam hobijam," skaidro Ineta Vanaga.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Norstat", laika posmā no 8. līdz 15.decembrim, aptaujājot 1010 respondentus.

Uz augšu
Back