Portugālē notiek prezidenta vēlēšanas (1)

Tomēr medijos lielākā vērība pievērsta Covid-19 pandēmijai, nevis vēlēšanām.

Trešdien diennaktī konstatēto jauno inficēšanās gadījumu skaits Portugālē sasniedza kārtējo rekordu - 14 647, bet ceturtdien tika ziņots par vairāk bekā 220 Covid-19 izraisītiem nāves gadījumiem, kas reģistrēti pēdējo 24 stundu laikā.

Ņemot vērā satraucoši straujo infekcijas izplatību un pagājušajā nedēļā no jauna visā valstī izsludināto karantīnas režīmu, tradicionālie priekšvēlēšanu kampaņas noslēguma mītiņi, kas bija paredzēti piektdien, tika atcelti.

Tomēr pašas vēlēšanas nav iespējams atcelt, un gan paši kandidāti, gan eksperti bažījas par rekordzemu vēlētāju aktivitāti. Tas licis apšaubīt arī aptauju rezultātus, kas liecina, ka Rebēlu de Souza uzvarēs jau pirmajā balsošanas kārtā.

Cenšoties palielināt kopējo nobalsojošo skaitu, vēlēšanu komisija pagājušajā svētdienā organizēja bezprecedenta iepriekšējo balsošanu.

Iesaistot brīvprātīgos, tika organizēta arī izbraukuma balsošana, kas ļāva savās dzīvesvietās nobalsot aptuveni 13 000 pilsoņu, kas atrodas karantīnā vai mīt veco ļaužu aprūpes namos.

Kopumā kā vēlētāji reģistrēti 9,8 miljoni Portugāles pilsoņi, tostarp 1,5 miljoni ārvalstīs.

Iepriekšējā balsošanā piedalījušies aptuveni 200 000 vēlētāju, taču jau pagājušā svētdienā vērojamās garās rindas pie atsevišķiem vēlēšanu iecirkņiem, īpaši Lisabonā, radījušas bažas par paaugstinātu inficēšanās risku.

Vēlēšanās startē septiņi kandidāti.

Lai gan Portugāles prezidents var atlaist parlamentu un izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kopumā šis amats ir vairāk ceremoniāls un nepiešķir lielu politisko varu.

Portugālē prezidents uz pieciem gadiem tiek ievēlēts vispārējās vēlēšanās, un viena persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus.

Konservatīvais 72 gadus vecais bijušais skolotājs Rebēlu de Souza sekmīgi sadzīvojis ar premjerministra Antoniu Koštas vadīto sociālistu valdību un kopš savas ievēlēšanas 2016.gadā spējis saglabāt popularitāti.

Sociālisti pat nav pacentušies izvirzīt savu kandidātu, jo tam nebūtu faktisku izredžu uz uzvaru.

Zīmīgi, ka kopš pašreizējās konstitūcijas pieņemšanas 1976.gadā, kad Portugālē tika atjaunota demokrātija, visi četri Rebēlu de Souzas priekšteči amatu arī ieņēmuši divus pilnvaru termiņus.

Tomēr, ņemot vērā pašreizējā prezidenta lielās izredzes uz vieglu uzvaru, var rasties grūtības mobilizēt viņa atbalstītājus.

Situāciju sarežģī apstāklis, ka labējie nav apmierināti ar, viņuprāt, pārmērīgo Rebēlu de Souzas piekāpību kreisajai valdībai.

Savukārt 38 gadus vecais labējais populists Andrē Ventura, kas izveidojis pret istablišmentu noskaņoto partiju "Chega" ("Pietiek"), cer ka viņa atbalstītāji šodien kuplā skaitā dosies pie balsošanas urnām.

Pagājušajā gadā "Chega" pirmo reizi iekļuva parlamentā, iegūstot vien 1,3% balsu.

Taču tagad aptaujas liecina, ka prezidenta vēlēšanās par Venturu gatavi balsot jau desmit procenti vēlētāju.

Aptaujās Ventura cīkstās par otro vietu ar Anu Gomešu.

Pretkorupcijas aktīviste Gomeša savulaik Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvējusi sociālistus, taču tagad viņa asi kritizē Koštu un viņa valdību.