Valdības partneri turpmāk gaida lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piedalās preses konferencē, kurā iepazīstina ar uzņēmēju izstrādāto piedāvājumu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai. FOTO: Zane Bitere/LETA

Valdības partneri, uzņēmējus pārstāvošas organizācijas vēlētos lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā nekā tas ir bijis Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta pirmajos divos darbības gados, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

Ministru kabineta sadarbība ar tās partneriem veiksmīgāka bija iepriekšējo valdību laikā nekā tā ir tagad, vērtējot Kariņa vadītās valdības darbu tā pastāvēšanas pirmo divu gadu laikā,  teica LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Es teiktu, ka konsultāciju un sadarbības process ir vājāks nekā ir bijis ar iepriekšējām valdībām," atzina Endziņš.

Kā piemēru viņš minēja valdības un Krīzes vadības padomes lēmumu pieņemšanu Covid-19 laikā.

"Vesela virkne ar dažādām rekomendācijām, kuras izteicām jau pavasarī, tika atstātas kaut kur novārtā, un lēmumi tika pieņemti politiski, pašiem konsultējoties savā starpā,"

1

teica LTRK valdes priekšsēdētājs. Kā sliktos valdības pieņemtos lēmumus Covid-19 krīzes pirmajā posmā viņš izcēla kārtību, kādā tika piešķirti dīkstāves pabalsti, un to, ka nosacījumi tika ļoti bieži mainīti.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka LTRK nesen sākts atļaut piedalīties Krīzes vadības padomes sēdēs, tomēr tas esot noticis tikai pēc vairākkārtēja pieprasījuma. Arī stratēģiskie lēmumi, pēc Endziņa teiktā, joprojām esot koalīcijas partiju vadības un, iespējams, augstākās ierēdniecības ziņā. "Partneru tur klāt nav. Mēs tiekam iesaistīti nākamajā - tehniskajā līmenī -, kad stratēģijas faktiski ir jau izlemtas."

Endziņš atminējās 2008.gada ekonomikas krīzi, kad valdības lielie partneri lēmumu pieņemšanā esot bijuši iesaistīti daudz vairāk. Viņa ieskatā, ja tā nebūtu noticis, Latvijai tā laika krīze būtu izvērsusies daudz smagāka. "Nopietnas krīzes laikā ir gudri iesaistīt maksimāli daudz sabiedroto," viņš uzsvēra.

Sadarbība ar Kariņa valdību neesot veidojusies tik veiksmīga, kā ar iepriekšējiem Ministru kabinetiem, arī pirms Covid-19 krīzes.

Endziņa ieskatā arī kopumā Kariņa valdības otrais gads ir vājāks nekā pirmais.

1

Kā vienu no iemesliem viņš minēja to, ka šīs valdības darbības pirmajā gadā nekādas būtiskas nodokļu izmaiņas netika virzītas ar budžeta paku. "Bet šajā pēdējā posmā- mazliet īsākā par gadu -, kas sakrita arī ar Covid-19 krīzi, situācija ir sliktāka," pauda Endziņš.

Viņš to saistīja ar pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar nodokļiem. Esot bijušas labas lietas, kā, piemēram, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana un palielināts neapliekamais diferencētais minimums. Tomēr Endziņš negatīvi izteicās par apstiprināto regulējumu, kas skar mazo uzņēmējdarbību, tai skaitā pēc būtības likvidējot patentmaksas nodokļu režīmu un mikrouzņēmumu nodokli. "Vietā nekas adekvāts netika likts," teica LTRK valdes priekšsēdētājs.

Tāpat viņš kā negatīvo lietu izcēla grozījumus, kas saistīti ar minimālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. "Krīzes laikā ierobežot īpaši jau mazo biznesu - tas nebija prātīgs solis. Tā, mūsuprāt, ir nepareizība pirmkārt jau laika ziņā, bet arī pats tas piedāvājums faktiski ir nepareizs," teica Endziņš.

LDDK konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, komentējot valdības pirmos divus gadus, atzīmēja, ka tai ir bijuši daudz pārbaudījumu - gan Covid-19 krīze, gan mainījušies vairāki ministri. Tai pat laikā šim Ministru kabinetam, pēc Meņģelsones teiktā, bijis arī ārkārtīgi sarežģīts lēmumu pieņemšanas process, tomēr, neskatoties uz to, izdevies noturēt valdības politisko stabilitāti. "Un tas ir ļoti atzinīgi vērtējams fakts," sacīja LDDK ģenerāldirektore.

Lūdzot komentēt, kā LDDK vērtē sadarbību ar valdību, Meņģelsone nenoliedza, ka tā varēja būt labāka. "Protams, no vienas puses valdības sēdes un Finanšu ministrijas darba grupas notiek intensīvi, bet ir brīži, kad mēs gribētu to iesaisti daudz savlaicīgāku un kvalitatīvāku.

Protams, mēs visi strādājam 24/7 režīmā, un spējam reaģēt burtiski uzreiz, bet tā kvalitāte zūd, ja mēs neredzam tiesību aktu sagataves un tamlīdzīgas lietas," sacīja Meņģelsone.

1

Kā pozitīvās lietas Kariņa valdības laikā LDDK izpilddirektore minēja to, ka atrasts nepieciešamais finansējums, lai mediķu atalgojumu tuvinātu likumā noteiktajam, tāpat atzinīgi vērtējama sociālās drošības reforma, palielinot atbalstu mazāk aizsargātajām grupām, kā arī VSAOI likmes samazināšana.

Tikmēr pie negatīvajām lietām viņa izcēla sarežģīto lēmumu pieņemšanas procesu, tai pat laikā norādot, ka to var saprast, jo šajā Ministru kabinetā ir ļoti daudz partijas. Meņģelsone arī uzsvēra, ka šis noteikti nav piemērotākais laiks, kad ieviest izmaiņas regulējumos, kas skar mazo uzņēmējdarbību. Tāpat šī valdība nav spējusi uzņēmumiem būtiski samazināt elektrības izmaksas un, pēc Meņģelsones teiktā, neizveidojās arī piemēroti apstākļi pārejai uz augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu.

"Tas, ko sagaidām, protams ir daudz lielāka sociālo sadarbības partneru iesaiste un tieši tiesību aktu pašā izstrādē, lai nebūtu tikai mūsu noklausīšanās, bet arī uzklausīšana," uzsvēra Meņģelsone.

Tāpat ļoti daudz uzņēmēju esot cietuši no finanšu sektora kapitālā remonta. "Mēs saprotam, kāpēc tas bija vajadzīgs, tai pat laikā sagaidām atbalstu tam, lai uzņēmumiem vienkārši nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību," teica Meņģelsone.

Kā ziņots, sestdien aprit divi gadi, kopš strādā Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība - tā tika apstiprināta 2018.gada 23.janvārī.

Kariņa vadītā valdība ir 40.Latvijas vēsturē un kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā šī ir visilgāk veidotā valdība, jo parlamentā pārstāvētajām partijām bija nepieciešami trīsarpus mēneši, lai vienotos par Ministru kabinetu.

Uz augšu
Back