Irīna Trence attālināti strādā jau kopš pērnā aprīļa. "Strādāju valsts pārvaldē – visu aplamātā un sunītā, jo mēs taču, pēc daudzu domām, "neko nedarām". Mans darbs ir saistīts ar grāmatvedības nozari, pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un citiem darbiem, kuru veikšanai kā darba rīku izmantoju, protams, datoru."
"Darba devējs man piešķīra stacionāro datoru ar pieslēgumu darba vietas serverim. Izmantoju arī savu portatīvo datoru. Likteņa ironija – tieši pagājušā gada janvārī mājās ierīkoju sev darba vietu, taču tā nebija paredzēta stacionārajam datoram un monitoram, bet gan maniem hobijiem – šujmašīnai un mazam portatīvajam datoram, kurā es skatītos video pamācības. Vietas ir tik, cik ir, tādēļ lielais monitors ir novietots nevis man tieši pretī, bet slīpi, savukārt pats dators stāv lejā zem galda. Šujmašīna vientuļi stāv plauktā, jo pārcilāt, pieslēgt un pēc tam atvienot lielo monitoru, lai kaut vai brīvdienās uz galda uzliktu šujmašīnu, ir ļoti sarežģīti.
Otrs dators – portatīvais, arī ir novietots uz mana darba galda, jo neizmantoju nevienu drukāšanas iekārtu. Tādēļ, lai pārbaudītu savu darbu, uz otra datora izvietoju failu, no kura pārbaudīt. Lai parakstītu dokumentus, izmantoju ID karti. Kā redzams, ir arī austiņas, lai sazinātos videokonferencēs. Vadu mudžeklis ir nereāls, jo diemžēl neesmu tik “advancēts” vadu saspraudējs un novācējs. Ik pa laikam aiz kāda vada sanāk arī aizķerties. Pozitīvais visā šajā ir tas, ka papīru fiziskā veidā nelietoju nemaz, izņemot piezīmju papīru, līdz ar to vismaz dabai labi.
Parunāsim par negatīvo: kā jau minēju – darba vieta nav tāda, kas atbilstu biroja prasībām. Neskatoties uz to, ka vasarā nopirku jaunu biroja krēslu, tas izrādījās diezgan neērts, bet ļoti dārgas un kvalitatīvas biroja mēbeles nevaru īsti atļauties. Neskatoties uz to, ka strādāju mājās, darba diena mēdz ievilkties ne tikai līdz vēlam vakaram, bet reizēm sanāk strādāt arī brīvdienās. Iesākumā man likās, ka daudz sportošu, jo ir taču vairāk laika, bet arī sportam laiks rūpīgi jāizplāno. Darba birojs ir arī manam piektklasniekam, līdz ar to jāuzņemas arī rūpes par to.
Pozitīvais – strādāšana no mājām ir jauna pieredze, darba laiku var pagarināt, līdz ar to mazinot stresu, ka nepaspēsi laikā. Ir nepārtraukti jāmācās, jo ir mazāka saskarsme ar kolēģiem, tādēļ informāciju jāmāk sameklēt pašam un ļoti ātri. Lai uzturētu labākas darba spējas, es cenšos saglabāt režīmu – laicīgi eju gulēt un mostos ne vēlāk kā pulksten 6.30 no rīta."
