Tehnoloģija no deviņdesmitajiem, kas pandēmijas laikā piedzīvo lielu uzplaukumu

FOTO: AP/Scanpix

Daudzi restorāni un citi pakalpojumu sniedzēji pandēmijas laikā arvien aktīvāk izmanto QR kodu tehnoloģiju, kas dienas gaismu ieraudzīja pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās. Tagad šī metode uzņēmumiem ļauj daudz ātrāk nodot informāciju, vēsta BBC.

Visā pasaulē QR kodus īpaši iecienījuši restorāni, kas ļauj klientiem aplūkot ēdienkarti viedtālrunī, vispirms noskenējot QR kodu.

“Cilvēkiem nevajag ilgi gaidīt, kad tiks atnesta ēdienkarte, vēlāk arī rēķins, kad varēs samaksāt un doties prom,” skaidro restorānu “Dukes” un “Big Daddy” īpašnieks Maikls Šacbergs.

Koronavīrusa pandēmijas laikā inovācijas ir ienākušas ne tikai restorānu, bet arī citās jomās. Abreviatūra QR nozīmē “Quick Response” (ātrā atbilde). QR kodi tika izgudroti Japānā. To sākotnējais mērķis bija marķēt automobiļu detaļas autobūves rūpnīcās.

Šajos kodos tiek ietvertas 2500 zīmes. Piemēram, parastajos svītrkodos ir iekodēta informācija ar 43 rakstzīmēm. Tieši tāpēc mazajā kvadrātā var glabāties liela apjoma informācija, piemēram, adreses, atrašanās vietas, kā arī tīmekļa adreses. Pašlaik tiek runāts, ka kompānija “Apple” grasās pilnveidot šo tehnoloģiju, papildinot QR kodu kvadrātiņus ar dažādiem punktiem un aplīšiem, šos elementus padarot krāsainus.

QR kodi mūsdienās tiek uzskatīti par potenciāliem veiksmīgi apvienot digitālo pasauli ar reālo pasauli, tādējādi mazinot fizisko saskarsmi starp cilvēkiem. To tagad izmanto arī daudzi uzņēmēji.

“Tehnoloģiskais progress citos apstākļos prasītu piecus gadus, bet pandēmijas laikā daudz kas ir noticis vien piecu mēnešu laikā,” saka Maikls Šacbergs.

Arī aptiekas aktīvi izmanto QR kodus, piemēram, izmantojot tos bezkontakta norēķinos. Piemēram, QR kods jānoskenē pie aptiekas izejas, pēc tam telefonā jāatver “PayPal” vai “Venmo” lietotne, tādējādi samaksājot par pirkumu. Līdz ar to ar QR kodiem ir ērti veikt maksājumus, un tie ir kā parasta naudas transakcija.

Vairāki jaunuzņēmumi izmanto QR kodus arī tirdzniecībā. Piemēram, Stokholmas kompānija “Ombori” radījusi tehnoloģiju “Grid”, kas ļauj veikalu īpašniekiem ievadīt preču QR kodos arī informāciju par preču izskatu – pievienojot foto un video.

Šādu sistēmu izmanto kompānijas 24 valstīs, to vidū arī “H&M” veikalu tīkls, Dānijas veikalu tīkls “BoConcept” un viesnīcu tīkls “Radisson Blu”.

QR kodi ir ļoti noderīgi arī veselības aprūpes jomā. Piemēram, Lielbritānijā likums paredz, slimnīcu apmeklētājiem piešķirt individuālu QR kodu, lai tādā veidā personālam ļoti ātrā un koncentrētā veidā būtu pieejama visa nepieciešamā informācija. Piemēram, ja kāds no šiem cilvēkiem būs Covid-19 pozitīvs, tad sistēma automātiski apziņos visus, kas apmeklējuši klīniku pēdējās 21 dienas laikā. QR kodu tehnoloģija tiek izmantota kontaktu izsekošanā Austrālijā, Singapūrā un Dienvidkorejā.

Arī pārtikas tirdzniecībā kļūst arvien izplatītāka QR kodu lietošana. Piemēram, “Amazon” veikalos ir tehnoloģija “Grabango”, kas pozicionē sevi kā “pilnīgu bezkontakta tehnoloģiju”.

Pateicoties tam, reālajos “Amazon” veikalos ir iespējams paņemt pārtikas produktus un doties ārā no veikala, pie izejas noskenējot QR kodu, tādējādi samaksājot par pirkumu. Šī tehnoloģija kļūst arvien izplatītāka pārtikas veikalos ASV.

Daudzi cilvēki gan pauž bažas, ka, aizbildinoties ar cīņu pret pandēmiju, pastiprināsies iedzīvotāju izsekošana digitālajā vidē. Tāpat tiek paustas bažas par datu privātumu. Austrālijā QR tehnoloģijas tiek izmantotas, lai noteiktu veikalu noslodzi, tomēr – neesot tehnisku šķēršļu, kā ar QR kodiem izsekot cilvēkus, ņemot vērā, ka šāda metode tiek izmantota, izsekojot Covid-19 saslimušo kontaktpersonas.

“Kontrole pār cilvēku pārvietošanos ir nopietna iejaukšanās cilvēku personīgajā dzīvē. To var attaisnot ar cīņu pret pandēmiju, taču, tiklīdz pandēmija tiks pieveikta, šī metode būs jāaizmirst,” norāda Dienvidvelsas universitātes Austrālijā profesors Greiems Grinfilds.

Tomēr eksperti pauž, ka šādām bažām nav pamata – QR kodus daudz vērtīgāk ir izmantot, lai atvieglotu uzņēmumu un sabiedrisko iestāžu dzīvi, nevis lai arī normālos apstākļos izsekotu cilvēkus.

Uz augšu
Back