"Humānā krīze jūras plašumos" jeb uz kuģiem iestrēguši vairāk nekā 200 000 jūrnieku

FOTO: Reuters / Scanpix

Viena no svarīgākajām nozarēm pandēmijas laikā ir preču transportēšana. Milzīgu lomu piegāžu ķēdēs spēlē jūras transports, taču Covid-19 pandēmijas dēļ vairāk nekā 200 000 jūrnieku saskaras ar “humāno krīzi jūras plašumos”, vēsta BBC.

Vairāk nekā 300 uzņēmumu un organizāciju cenšas panākt, lai jūrnieki tiek uztverti kā “atslēgas spēlētāji” pandēmijas laikā. Tas nepieciešams, lai jūrā strādājošie varētu bez riska veselībai atgriezties mājās. Aptuveni 90% globālajā tirdzniecībā iesaistīto mājsaimniecības preču un medicīniskā aprīkojuma tiek pārvadāti, izmantojot jūras transportu. Tomēr daudzu valstu valdības ir aizliegušas kuģu apkalpes locekļiem izkāpt krastā.

Tā, piemēram, lielās kuģniecības kompānijas, kā “AP Moller-Maersk”, naftas produktu uzņēmumi BP un “Shell”, kā arī mājsaimniecības preču kompānija “Unilever”, tāpat arī daudzi jūras pārvadātāji, apvienības, Pasaules Ekonomikas forums un citi partneri ir parakstījuši kopīgu deklarāciju, kas paredz nodrošināt labus apstākļus jūrniekiem.

Deklarācijas parakstītāji aicina visas valstis atzīt jūrniekus par vieniem no “atslēgas spēlētājiem” pandēmijas laikā, līdz ar to mainīt līdz šim pieņemtos noteikumus attiecībā uz jūrās strādājošajiem. Deklarācijā brīdināts, ka jūrnieku fiziskās un garīgās veselības stāvokļa ignorēšana faktiski apdraud globālās piegādes ķēdes, kas ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu masu vakcināciju pret koronavīrusu.

Uzņēmumi un organizācijas cer, ka pasaules līderi, kuri šonedēļ pulcējas virtuālajā Davosas forumā, sadzirdēs jūrnieku saucienus pēc palīdzības.

“Mēs esam vienoti aicinājumā rīkoties. Valdībām un uzņēmumu valdēm ir jādara viss iespējamais, lai pasargātu vairāk nekā 1,6 miljona cilvēku veselību un dzīvi. Tie ir vīrieši un sievietes, kas strādā jūrā, un viņi to dara, apdraudot savu drošību.

2

Ja jūrā iestrēgušajiem jūrniekiem tiktu nodrošināts “atslēgas spēlētāju” statuss, tad mēs varētu novērst jūrā esošās humānās un ekonomiskās krīzes padziļināšanos,” sacīja Pasaules Ekonomikas foruma piegāžu ķēžu un transporta nodaļas vadītājs Margi van Gogs.

Riski garīgajai un fiziskajai veselībai

Atsaucoties uz jaunākajiem Starptautiskās kuģniecības kameras (ICS), kā arī uz kuģu operatoru “Bimco” datiem, pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 1,6 miljoni jūrnieku, kas nodrošina globālās piegāžu ķēdes. ICS norāda, ka ik mēnesi notiek vairāk nekā 100 000 jūrnieku rotācija, kad 50 000 kuģu darbinieku dodas mājās, mainoties ar 50 000 citiem jūrniekiem, kas sāk darbu uz kuģa. Tādējādi tiek ievērotas starptautiskās regulas attiecībā uz jūrnieku darba stundām un viņu labsajūtu.

Tiek norādīts, ka jūrnieki parasti strādā 10-12 stundu ilgās maiņās, septiņas dienas nedēļā. Pirms tam tiek parakstīts četru līdz sešu mēnešu līgums, pēc kura tiek dots atvaļinājums.

Tomēr Covid-19 krīzes radīto aizliegumu dēļ daudzas valdības, lai apkarotu jauno vīrusu, ir aizliegušas kuģu apkalpei izkāpt krastā, tādējādi vairāk nekā 200 000 jūrnieku turpina darbu uz kuģiem, lai gan līgumu termiņš ir beidzies.

Tiem, kuri jūrā pavada vairāk mēnešu nekā paredzēts līgumā, pieaug garīgās un fiziskās veselības riski.

“Ar jūrniekiem riskēt nedrīkst, tāpēc tam ir jābeidzas pēc iespējas ātrāk. Ja mēs vēlamies saglabāt globālo tirdzniecību, tad mums ir jāņem vērā jūrnieki.

Mēs nevaram nodrošināt masveida vakcināciju bez jūras transporta, un pats galvenais – bez jūrniekiem.

2

Tāpēc mēs aicinām rīkoties, lai atbalstītu jūrniekus jau tagad,” norāda ICS ģenerālsekretārs Gajs Platens.

Uz augšu
Back