Viņasprāt, Latvijai ir nepieciešams skatīties, vai tiešām ES politikas sasniedz mērķus, proti, vai pa šiem 15 gadiem konverģence ir pietiekami strauji notikusi, vai nav nepieciešams mainīt un pārskatīt tās politikas ES, kas ir noteiktas, lai konverģenci veicinātu. Tāpat jāpārskata tās politikas, ko Eiropa izvirzīja priekšplānā pagājušā gadsimta 50. un 60.gados, vai tās kalpo šodienas konverģences vajadzībām.
Runājot par to, kā, iespējams, jūtas indivīds, Tērauda pieļāva, ka Latvijas iedzīvotāji ir izjutuši ļoti daudz no ES - daudzi valstspiederīgie ir izmantojuši brīvo kustību, lai pārceltos uz citu valsti ES. Arī uzņēmēji pozitīvi izjūt plašo ekonomisko telpu, kurā viņi var darboties bez šķēršļiem un bez robežām.
"Domāju, ka indivīds to ir sajutis un novērtējis. Tāpēc
mums ir salīdzinoši liels atbalsts tam, ka Latvija atrodas ES. Mums ir ļoti maz eiroskeptiķu, bet ir arī tāda sabiedrības daļa, kuras gaidas nav īstenojušās un te jārunā par nevienlīdzību.
Ja mēs kā valsts esam ES dzīves līmeņa apakšgalā, tad, piemēram, Rīga varētu būt vidū, bet Latgale - pašā apakšā," sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Viņa atzīmēja, ka atšķirīgās iedzīvotāju gaidas, kas rodas no nevienlīdzības, ir kaut kas, ar ko Latvijai ir jātiek galā, lai nepiepildītās gaidas nepārvērstos par eiroskepticisma un iekšējo plaisu avotu. Tieši tāpēc, Tēraudas ieskatā, jāturpina skatiens uz nākotni vērst konverģences, nevienlīdzības mazināšanas virzienā nākamajos 15 gados.