Pavļuts: Lielas vakcīnu piegādes plānots saņemt ātrākais aprīlī (44)

"Pirmajā ceturksnī mēs noteikti nesaņemsim to "AstraZeneca" daudzumu, uz ko bija liktas cerības," paziņoja ministrs.

Arī šodien valdības atbalstu guvušajā vakcinācijas plānā norādīts ievērojami zemāks ražotāja "AstraZeneca" piegāžu apjoms pirmajā ceturksnī, nekā iepriekš plānots. Proti, ja iepriekš bija paredzēts, ka pirmajā ceturksnī Latvija saņemtu 423 957 "AstraZeneca" vakcīnu devas, tad šajā plānā šī ražotāja vakcīnu devu apjoms ir 108 791 deva.

Līdz ar to, pēc ministra sacītā, lielas vakcīnu piegādes Latviju varētu sasniegt vien aprīlī. Tad tikšot saņemts ievērojams apjoms "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu devu, kā arī papildu "AstraZeneca" un "Moderna" vakcīnu kravas.

Saskaņā ar vakcinācijas plānu otrajā ceturksnī Latvija saņems kopumā 1 757 831 vakcīnu. Kopumā 751 122 vakcīnu devas paredzēts saņemt no "AstraZeneca", 344 410 - "Pfizer" un "BioNTech", 199 783 - "Moderna", 231 200 - "Janssen Pharmaceutica NV" un 231 316 - "CureVac".

Jau ziņots, ka patlaban tiek prognozēts, ka optimistiskākajā scenārijā vakcīnu pret Covid-19 apjoms, kura pietiktu visu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju vakcinācijas pabeigšanai, varētu tikt saņemts šā gada trešā ceturkšņa beigās, norādīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Covid-19 vakcinācijas plānā, ko ceturtdien atbalstīja valdība.

Plānā skaidrots, ka pašreizējais mērķis ir pēc iespējas ātrāk vakcinēt vismaz 70% visu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju, tādējādi padarot iespējamu kolektīvo imunitāti pret Covid-19. Saņemot pietiekamu vakcīnu daudzumu, kopā ar citām Eiropas valstīm plānots šo mērķi sasniegt līdz šī gada vasaras beigām.

Lai to izdarītu, būtu nepieciešams izveidot vakcinācijas sistēmu ar kapacitāti 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā, kas atbilst prognozētajam vakcīnu piegāžu ātrumam un ļauj ātri izvakcinēt visu piegādāto apjomu, skaidro VM.

Vadoties pēc pašreizējām prognozēm par vakcīnu piegādēm, Latvija laika periodā no šī gada līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim varētu saņemt kopumā 5 297 432 vakcīnu devas.

Valdības uzdevums būs padarīt ierobežojumus jēgpilnākus un efektīvākus,

ceturtdien preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka viņš personīgi saprot cilvēku nogurumu un neizpratni par ierobežojumiem, kas noteikti ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību.

Kariņš arī atgādināja, ka galvenais uzdevums ir mazināt saslimstību ar Covid-19, tomēr valdības uzdevums būs pārskatīt kopējos ierobežojumus, padarot tos jēgpilnākus un efektīvākus.

Pēc Kariņa teiktā, valdība kopējo ierobežojumu izvērtējumu plāno veikt nākamnedēļ.

Ministru prezidents jau iepriekš pauda, ka valdībā vēl gaidāmas diskusijas par situāciju pēc 7.februāra, tomēr viņš atzina, ka patlaban runāt par ierobežojumu mīkstināšanu ir pāragri.

"Ja kopīgi varam noturēties, ļaujot samazināties saslimstības skaitļiem, tad projekcijas rāda, ka februāra beigās vai marta sākumā varētu nonākt līdz skaitlim, kad varētu izsvērt kaut ko mainīt atvieglojumu ziņā," skaidroja Kariņš, piebilstot, ka patlaban epidemioloģiskā situācija neļauj domāt par atvieglojumiem pēc 7.februāra.

Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu valstī līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.

Valdība 33 pašvaldībām Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķir piecus miljonus eiro

Valdība ceturtdien 33 pašvaldībām Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķīra piecus miljonus eiro, ceturtdien pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Šis finansējums piešķirts tām pašvaldībām, kuru budžetos pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotāciju apjomi sarukuši vismaz par 10%.

Reirs skaidroja, ka šo līdzekļu izmantošanai pašvaldībām nav izvirzīti noteikti kritēriji, tomēr sarunās ar pašvaldībām noskaidrots, ka pamatā līdzekļi tiks izmantoti sociālajām vajadzībām - pabalstiem, garantētā minimālā ienākuma izmaksai, iztikas līdzekļu nodrošināšanai pašvaldību iedzīvotājiem.

Tāpat Reirs informēja, ka šogad janvārī iepriekš neparedzētam pašvaldību atbalstam izmaksāti 47 miljoni eiro, kurus veidoja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna pārpilde 2020.gadā.

Finansējums tiek piešķirts pašvaldībām, kurām 2021.gada izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 427 eiro un vidējais bezdarba līmenis 2020.gada pēdējos piecos mēnešos ir augstāks par 6%. Aprēķināto finansējuma apmēru attiecina uz pašvaldības izlīdzināmām vienībām 2021.gadā.

Aglonas novads saņems 109 083 eiro, Alūksnes novads - 153 013 eiro, Apes novads - 66 660 eiro, Baltinavas novads - 25 590 eiro, Balvu novads - 209 729 eiro, Ciblas novads - 79 718 eiro, Dagdas novads - 224 668 eiro, bet Daugavpils - 976 371 eiro.

Daugavpils novads saņems 514 147 eiro, Ērgļu novads - 13 928 eiro, Ilūkstes novads - 104 323 eiro, Jaunjelgavas novads - 31 461 eiro, Jēkabpils novads - 42 937 eiro, Kārsavas novads - 141 253 eiro, Krāslavas novads - 366 796 eiro, bet Kuldīgas novads - 132 929 eiro.

Tāpat atbalstu saņems Līvānu novads 80 947 eiro apmērā, Lubānas novads - 8909 eiro, Ludzas novads - 230 239 eiro, Neretas novads - 10 097 eiro, Preiļu novads - 36 855 eiro, Rēzekne - 69 731 eiro, Rēzeknes novads - 500 660 eiro un Riebiņu novads - 158 791 eiro.

Valsts finansiālu atbalstu sniegs arī Rugāju novadam 70 260 eiro apmērā, Skrundas novadam - 103 190 eiro, Strenču novadam - 15 274 eiro, Vaiņodes novadam - 51 198 eiro, Varakļānu novadam - 49 581 eiro, Vārkavas novadam - 58 218 eiro, Viļakas novadam - 103 823 eiro, bet Viļānu novadam - 171 237 eiro.