Ilzes Bindes-Ērgles dzeju komponējuši Imants Kalniņš, Juris Karlsons, Uldis Stabulnieks un citi. Tās izpildījuši visdažādākie kolektīvi un mākslinieki, sākot no leģendārā ansambļa “Menuets” un Mirdzas Zīveres, beidzot ar Dziesmu svētku koriem. Iespējams, pazīstamākais dziesmu teksts ir “Negaisa laikā”.

Ilze Binde-Ērgle dzejā ienāca 20. gs. septiņdesmito gadu sākumā. Viņas debija bija ļoti pamanīta. 1971. gada krājums “Traki circeņi” tika atzīts par gada labāko debiju. Sekoja grāmatas “…lai palika galotnīte” (1978), “Tēva mājas” (1982) un izlase “Ozols nātrēs” (1993), kurā iekļauti galvenokārt Atmodas noskaņās rakstīti dzejoļi. Ilze Binde strādājusi Latvijas televīzijā, Raiņa literatūras un vēstures muzejā par sekretāri un Ojāra Vācieša muzejā par ekskursiju vadītāju, piedalījusies Ojāra Vācieša Rakstu sastādīšanā. Izaudzinājusi četrus pašas, četrus audžubērnus, deviņus mazbērnus un četrus mazmazbēnus, viņa daudz laika veltīja savai ģimenei.

“Kad svešas tautas gars sāk manas tautas bērnos iemājoties,

Kad ņēmēju ir dzimis vairāk nekā to, kas iespēj dot,

Kad pārkārtošanās ir visur, bet nekur nav kārtības.

Man gribas kaukt kā ievainotam zvēram

Un noslīkt Daugavā, kas melna tek caur izvarotiem krastiem.

Es Dievu aizlūdzu par katru, kas vēl māk

Ar mani manas tautas mēlē parunāt.

Dievs, stāvi manai mazai, izmocītai tautai klāt.”

Tā rakstīja Ilze Binde-Ērgle savā dzejā.

Pandēmijas apstākļos atvadīšanās no dzejnieces notiks šaurā tuvinieku logā. Pieminēsim Ilzi Bindi-Ērgli, ar klusuma mirkli un iedegtu svecīti.

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku līdzjūtību dzejnieces tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem!