Īpaša uzmanība ir jāvelta prevencijai, lai novērstu nelegālās migrācijas pamatcēloņus un veicinošos faktorus, un ārējo robežu pārvaldībai, lai nelegālās migrācijas plūsmas apturētu jau pirms Eiropas Savienības (ES) robežas, Portugāles prezidentūras organizētajā ES iekšlietu ministru neformālajā videokonferences sanāksmē pauda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
"Dalībvalstu solidaritātes izpausmes migrantu uzņemšanā var būt dažādas un to īstenošanai jābūt elastīgai, lai respektētu katras dalībvalsts nacionālo situāciju, ģeogrāfisko novietojumu un iespējas," uzsvēra ministrs.
Kā aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāve Gunita Kogane, tad ES iekšlietu ministri diskutēja par trīs svarīgākajiem Eiropas migrācijas un patvēruma politikas pamatelementiem - ārējo dimensiju jeb sadarbības attīstīšanu ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm, efektīvu migrācijas plūsmu pārvaldību uz ES ārējām robežām, kā arī visām dalībvalstīm obligātu, bet elastīgu solidaritātes mehānismu, kas vienlaikus atbilstu gan atbalstu sniedzošo dalībvalstu iespējām, gan atbalstu saņemošo dalībvalstu vajadzībām.
Sanāksmes turpinājumā ministri diskutēja par Šengenas zonas nākotni. Šobrīd esošā Covid-19 krīze radījusi vēl nebijušas negatīvas sekas Šengenas zonas normālai pastāvēšanai. Tās rezultātā Eiropā 2020.gada sākumā daudzas dalībvalstis vienpusēji atjaunoja robežkontroli uz ES iekšējām robežām un vairums dalībvalstu ieviesa pārvietošanās ierobežojumus.
Arī
robežkontroles atjaunošanai ir bijusi būtiska negatīva ietekme uz iedzīvotāju dzīvi un ekonomiku, kaitējot vienotajam tirgum un piegādes ķēžu darbībai.
Kogane informēja, ka ministri sanāksmes laikā atzina, ka ir būtiski mainīt gada sākumā plaši izmantoto pieeju atjaunot kontroli pie iekšējām robežām. Tā vietā dalībvalstīm ir jācenšas pēc iespējas pastiprināt alternatīvo pasākumu efektivitāti, īpaši uzsverot, ka robežkontroles atjaunošana uz iekšējām robežām, lai risinātu apdraudējuma situācijas, būtu jāsaglabā tikai kā galējais līdzeklis.
Sanāksmes noslēgumā ministri diskutēja par Eiropas tiesībaizsardzības aģentūras nākotni (Eiropols). 2020.gada otrajā pusē tika pieņemtas vairākas politiskās vadlīnijas, kurās izskanēja aicinājumi stiprināt un paplašināt Eiropola pilnvaras, kā rezultātā pagājušā gada beigās Eiropas Komisija nāca klajā ar jauniem tiesību aktu priekšlikumiem. Tie paredz veicināt Eiropola sadarbību ar privāto sektoru, sniegt iespējas tam apstrādāt lielas un sarežģītas datu kopas, stiprināt tā lomu pētniecības un inovāciju jomā un sadarbību ar trešajām valstīm un Eiropas prokuratūru.
Ministri atzina, ka Eiropols dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm sniedz neatsveramu operatīvo atbalstu dažādās noziedzības apkarošanas jomās.
Eiropola un ES dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības rezultātā ir sagrauti daudzi noziedznieku un teroristu tīkli, notikusi bīstamu noziedznieku apcietināšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšana.
Tādēļ Eiropola darbības stiprināšana un attīstīšana ir visu dalībvalstu interesēs un jāuzskata par iekšējās drošības jomas prioritāti. Ministri kopumā pozitīvi vērtēja jaunajos tiesību aktos iekļautos priekšlikumus un atzina tos par labu pamatu tālākām diskusijām ekspertu līmenī.
Portugāles prezidentūra cita starpā turpina Vācijas prezidentūras iesākto intensīvo darbu pie pagājušā gada septembrī publicētā Migrācijas un patvēruma pakta, kas bija arī viens no šīs sanāksmes jautājumiem.
