Pieaudzis digitālais kultūras patēriņš - īpaši mūzikas un kino, tostarp Latvijas filmu

Foto: Dīvānkoncerts "Flame & The Rolltones" FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums, kas veikts, aptverot periodu no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada oktobrim, apliecina, ka izteikti pieaudzis digitālais kultūras patēriņš: par 32% pieaugusi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē, par 23% palielinājusies ārvalstu filmu skatīšanās, savukārt par 22% - mūzikas klausīšanās tiešsaistē, informē Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

"Pētījuma dati iekļauj gan laiku pirms Covid-19 izplatības, gan arī vīrusa pandēmijas laiku, līdz ar ko šī gada kultūras patēriņa izmaiņu rādītājus nav iespējams analizēt salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, jo izmaiņas radītas ārēju iemeslu – Covid-19 pandēmijas – dēļ," uzsver Latvijas Kultūras akadēmijas vadošā pētniece Dr.art. Baiba Tjarve.

24% aptaujāto pētījuma dalībnieku norādījuši, ka aizvadītā gada laikā ir maksājuši par kultūras un izklaides aktivitātēm internetā, tostarp 7% to ir darījuši pat 3 vai vairāk reižu. Tāpat pētījuma dati apliecina, ka trešdaļa (33%) Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi maksāt par digitālo kultūras patēriņu. No tiem iedzīvotājiem, kuri iepriekš nav maksājuši par digitālo kultūras patēriņu, 21% būtu gatavi to darīt nākotnē.

Dati parāda arī to, ka kultūras sektora organizācijas aktīvi adaptējušās Covid-19 situācijai, mainot darbības stratēģijas, 95% kultūras sektora pārstāvju ir veikuši kādus pasākumus organizācijas iekšienē kā reakciju uz pandēmijas radītajām sekām. 68% ir bijuši spiesti pārtraukt dažādus iesāktos projektus un aktivitātes, 31% apturējuši vai iesaldējuši savu darbību, 29% aicinājuši savus darbiniekus doties ikgadējā atvaļinājumā, bet 22% - pārtraukuši iesāktās partnerības.

JRT seriāls "Aģentūra" FOTO:

Atbilstoši Covid-19 ietekmei būtiski samazinājies klātienes kultūras patēriņš: lai gan kopumā 80% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir apmeklējuši kultūras pasākumus un aktivitātes, būtiski ir palielinājies arī to īpatsvars, kuri gada laikā nav bijuši nevienā kultūras pasākumā: iepriekš šis rādītājs bija vien 5-8%, šogad tas Covid-19 ietekmē sasniedz 20%.

Daudzus iepriekšējos gadus populārākā kultūras aktivitāte iedzīvotājiem ir bijusi pagasta, pilsētas vai novada svētku apmeklēšana, bet 2020. gadā par tādu kļuvusi kultūrvēsturisko vietu apmeklēšana, ko kopumā darījuši 36% iedzīvotāju; tomēr arī šīs aktivitātes popularitāte Covid-19 ietekmē mazinājusies – pērn pilis, muižas, dārzus un parkus apmeklēja 58% respondentu.

"Pētījums, protams, skaidri uzrāda tendences, kuru izraisītājs ir negaidītais viesis Covid-19 - krasas izmaiņas paradumos, kas saistīti ar ārējiem apstākļiem, ar pandēmiju ieviestajiem drošības pasākumiem. Pandēmijas ietekme uz kultūras nozari būs ilgstoša, izmaiņas ilgtermiņā šobrīd ir grūti prognozējamas. Pēc pandēmijas beigām mūs gaida izaicinājums, kā kultūras patēriņam pievērst tos, kuri būs no tās atraduši. Un šī ietekme un izaicinājumi priekšā ir ne tikai kultūras nozarē Latvijā, bet arī visā pasaulē. Gan aizvadītajā gadā piesaistītie 20,7 miljoni eiro, gan šogad - jau 15 miljoni eiro - ļauj ne tikai finansiāli stabilizēt nozari, bet arī radīt jaunus produktus pēcpandēmijas laikam, kā arī pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kad kultūras patēriņš aizvien vairāk migrē uz digitālo vidi. Daudzi pētījumā iezīmētie atzinumi korelē ar valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021. - 2027. gadam, kuru centrālā ass ir tieši kultūras pieejamība," rezumē kultūras ministra Nauris Puntulis, uzsverot, ka “krīzē ir gan zaudējumi, gan iespējas. Šobrīd notiek mērķtiecīgs darbs pie finansējuma piesaistes pilnā nozares spektrā, lai no tās mēs iznāktu stiprāki.”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis FOTO: Evija Trifanova/LETA

Jau saņemot pirmos pētījuma datus pērn, Kultūras ministrija (KM) likusi tos lietā atbalsta mehānismu izstrādē Covid-19 ietekmes mazināšanai nozarē, lai piešķirtais finansējums ļautu uzturēt kultūras patēriņu un arī līdzdalību strauji mainīgajos apstākļos, kā arī izmantojusi tos jauno Valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021-2027. gadam izstrādē.

Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu, kas ataino iedzīvotāju aktivitāti dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanā un personīgā līdzdalībā kultūrā, KM uzdevumā veikusi personu apvienība, ko veido Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” un SIA “SKDS,” īstenojot 1 044 Latvijas iedzīvotāju aptauju, kā arī kultūras organizāciju (bibliotēku, arhīvu, teātru, muzeju, kultūras centru u.c.) un pasākumu rīkotāju (t.sk. komercsektora un nevalstiskā sektora pārstāvju) kvantitatīvo aptauju un sešas intervijas ar Latvijas cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošām organizācijām.

Uz augšu
Back