Tirdzniecības centri aicina valdību lemt par atbalstu Covid-19 dēļ slēgto veikalu nomas maksai

Veikals "Rimi" tirdzniecības centrā "Origo" valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kad brīvdienās veikalos var iegādāties tikai pārtiku, higiēnas preces, dzīvnieku barību, preses izdevumus un sabiedriskā transporta biļetes. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Desmit tirdzniecības centru pārstāvji pirmdien nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un atbildīgajiem ministriem, paužot bažas par kritisko situāciju mazumtirdzniecībā un aicinot lemt par atbalstu nomas maksas segšanai Covid-19 pandēmijas dēļ slēgtajiem veikaliem, pavēstīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvis Mārtiņš Vanags.

Viņš informēja, ka vēstuli Kariņam, kā arī finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV) nosūtījuši tirdzniecības centru "Alfa", "Mols", "Spice", "Sāga", "Rīga Plaza", "Domina Shopping", "Ozols", "Galleria Riga", "Origo" un "Ditton Nams" pārstāvji.

Vēstules parakstītāju ieskatā vājais atbalsts slēgto veikalu apgrozāmajiem līdzekļiem un tas, ka vienlaicīgi nav domāts par atbalstu nomas maksas segšanai, tirdzniecības nozari ietekmē negatīvi un ir paredzams bankrotu vilnis. Tirdzniecības centru pārstāvji ir pārliecināti, ka apstādinātā uzņēmējdarbība ietekmēs bezdarba pieaugumu, un tas radīs desmitos vai pat simtos miljonu lielu iztrūkumu valsts budžetā.

Tai skaitā vēstulē uzsvērts - ja tirgus ekonomikā likumīgās tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību ir atņemtas, tad ir nepieciešama ātra, profesionāla un mērķtiecīga zaudējumu kompensācija. Tirdzniecības centri arī uzskata, ka, atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā atbalsts ir neefektīvs.

Tirdzniecības centru pārstāvji arī norādījuši, ka iznomātāji jau ir piešķīruši visas iespējamās atlaides nomniekiem, taču tiem ir ļoti liels risks neizdzīvot bez atbalsta nomai, jo citi atbalsta mehānismi ir grūti pieejami un tikai nedaudz sedz zaudējumus. "Atbalsts nomai būtu ātrs un efektīvs risinājums apstākļos, kad citi atbalsta mehānismi turpina būt fragmentēti un ar komplicētiem un visiem administratīvi cietušajiem neatbilstošiem kritērijiem," uzsvēra vēstules autori.

Kā vēstulē skaidro tā autori, tirdzniecības nozari veido ekosistēma - gan veikali, gan tirdzniecības telpas. No uzņēmējdarbības administratīvas apstādināšanas cieš abi, tāpēc arī atbalsts jāsaņem abiem, pārliecināti tirdzniecības centru pārstāvji. Viņu vārdā vēstulē izvirzīta prasība nekavējoties un aktīvāk risināt problēmas, kuras radījusi administratīvā uzņēmējdarbības apstādināšana Covid-19 krīzes ietekmē, un sniegt atbalstu nomas maksas segšanai.

Vēstules autori arī uzsvēruši - ja šāds atbalsts nesekos, sekas var būt tirdzniecības ekosistēmas, tostarp apkalpojošo nekustamo īpašumu uzņēmējdarbības, krahs, kam sekos iesaistīto darbinieku bezdarbs un budžetā neienākošie nodokļi.

Iepirkšanās centru pārstāvji atsaucas arī uz Valsts ieņēmumu dienesta  datiem par to, ka 2019.gadā tirdzniecībā kopumā ir nodarbinātas 133 369 personas. Vēstules autori uzsver, ka vērā ņemama daļa var palikt bez darba valdības nolaidības dēļ.

"Tāpat būtisks risks valstij ir potenciālais iekasēto nodokļu samazinājums valsts budžetā, kas tiek maksāts no nomas maksas par tirdzniecības telpām visā Latvijā," teikts vēstulē. Pēc tirdzniecības centru pārstāvju paustā, vidēji gadā pievienotās vērtības nodoklis no nomas maksas vien sasniedz 58,5 miljonus eiro, kas iekļauj nodokļus par tirdzniecības centriem Rīgā un reģionos, kā arī nodokļus par tirdzniecības telpām ārpus tirdzniecības centriem Rīgā.

"Līdz ar to valdības lēmumi iznomātāju un nomnieku atbalstam tieši ietekmēs arī valsts budžeta apmērus nākotnē," uzskata vēstules autori.

Jau ziņots, ka valstī Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi būs spēkā vismaz līdz 7.februārim. Tas nozīmē, ka pastāvēs ierobežojumi arī tirdzniecībā. Tādējādi līdz 7.februārim varēs darboties tirdzniecības vietas, kurās tirgo atsevišķas produktu grupas - pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru lomu Latvijas ekonomikā.

Uz augšu
Back