Koalīcija sola mainīt esošos ierobežojumus, taču vienprātības nav (27)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Foto: Ieva Leiniša / LETA

Koalīcijas partijas mēģinās panākt vienotu redzējumu par Covid-19 ierobežojumiem, taču vienlaikus partneriem ir arī savi piedāvājumi, kā situāciju uzlabot.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka labi saprot sabiedrības kopējo nogurumu. "Nevienam nepatīk situācija, ka pandēmija joprojām ir, un neviens nav laimīgs, ka jāievieš ierobežojumi," teica premjers.

Vienlaikus viņš atzina, ka, raugoties uz augsto saslimstības līmeni, patlaban nevar pieļaut lielāku cilvēku pulcēšanos.

"Skatīsim, kā esošos ierobežojumus padarīt jēgpilnākus, kā arī stiprināt kontroli. Diskusijas vēl notiks,"

teica valdība vadītājs, uzsverot, ka otrdien, 2.februārī, gaidāma valdības un Krīzes vadības padomes kopsēde.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) informēja, ka tiks izskatīts konceptuāls piedāvājums Covid-19 ierobežošanai. Viņš atklāja, ka pēdējās dienās ar premjeru daudz laika veltīts tam, lai runātu ar visiem, rastu kopsaucējus, kā virzīties uz priekšu.

"Par konceptuāliem lēmumiem varēsim rīt informēt. Virzāmies uz to, ka tie būtu vienprātības lēmumi, kas balstīti situācijā, ka saslimstība ar Covid-19 ir ļoti slikta.

Mums jāmēģina rast izpratne Latvijas sabiedrībā, aicinot uz pacietību un sapratni. Mēs strādāsim uz kopīgu lēmumu valdībā,"

pauda politiķis.

Ministrs arī atklāja, ka piedāvājums paredzēs ierobežojumus turpmāk ieviest ilgāk nekā uz divām nedēļām, lai varētu labāk pārskatīt un vērtēt to rezultātu, kā arī nodrošinātu izpratni par notiekošo sabiedrībā.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars norādīja, ka esošajā ierobežojumu politikā ir nepieņemami, ka grāmatas jeb intelektuālā barība ir nevienlīdzīgā situācijā, piemēram, pret alkoholu. "Situācijai jāmainās, un šai netaisnībai un neloģiskumam ir jābūt novērstam," uzsvēra politiķis.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda neapmierinātību ar to, ka līdztekus stingriem ierobežojumiem valsts iekšienē nevienu reizi - ne pavasarī, ne arī tagad - nav mēģināts aizslēgt valsts ārējās robežas.

"Sanāk, ka ieceļotāji ielido, piemēram, Viļņas lidostā un ar mašīnām iebrauc Latvijā. Visi celiņi ir atvērti, bet tad mēģinām pa visu Latviju izķert saslimušos. Statistiski it kā pāri Krievijas robežai nebrauc, bet visas Baltijas robežas ir vaļā," situāciju vērtēja politiķis, uzsverot, ka līdztekus saprātīgākiem ierobežojumiem iekšzemē tiks piedāvāta arī ārējās robežas kontrole attiecībā uz iebraucējiem no ārzemēm, jo tādējādi viņi "ieved te pandēmiju".

Vērtēs iespējas uzlabot atbalsta pasākumus Covid-19 skartajiem

Lai turpinātu darbu pie atbalsta mehānismu pilnveidošanu Covid-19 krīzes skartajiem iedzīvotājiem, valdību veidojošās partijas cer uz sadarbību ar sociālajiem partneriem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka visu pandēmijas laiku, tostarp otrajā uzliesmojuma vilnī strādāts, lai izstrādātu plašākas atbalsta programmas, un tās patlaban ir trejādas, turklāt tās vairākkārt uzlabotas.

"Visu laiku ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem vērtējam iespējas, kā uzlabot atbalsta mehānismus," teica Kariņš.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka valdība ir izveidojusi vairākus formātus, kur sociālie partneri var iesniegt priekšlikumus. "Esam gatavi arī turpmāk pieņemt priekšlikumus un saklausīt, kur ir trūkumi atbalsta sniegšanā," sacīja politiķis, piekodinot, ka valdībā nav beidzies darbs pie atbalsta pasākumu uzlabošanas.

"Ja saskatīsim efektīvākus veidus, tad tas būs iespējams. Jo ātrāk varēsim vakcinēties un tikt galā ar situāciju, un atvērt uzņēmumus, jo ātrāk viss beigsies," pauda politiķis.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars akcentēja, ka politiskā spēka pozīcija līdz šim sarunās un risinājumu meklējumos bija, ka labāk kādam iedot par daudz, nekā izlaist kādu, kam atbalsts objektīvi nepieciešams.

"Redzam pozitīvus soļus, bet tie nav izsmeļoši.

Iespējams, jau nākamajā sadarbības sanāksmē atgriezīsimies pie jautājuma par mērķtiecīgu atbalstu ģimenēm ar bērniem, tā dēvēto helikoptera naudu,"

pavēstīja deputāts.

Viņš arī pastāstīja, ka Nacionālā apvienība piedāvāja diskusiju par sociālo partneru iesaisti, apspriežot ierobežojumus un atbalsta pasākumus, rosinot izveidot formātu sarunām, kur piedalītos koalīcijas, darba devēju, darba ņēmēju, pašvaldību un zinātnieku organizāciju pārstāvji.

"Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs, veselības ministrs Daniels Pavļuts pauda, ka cīņa ar Covid-19 pandēmiju ir visas valdības kopdarbs un ka šī cīņa un slimības mazināšanai noteikto ierobežojumu politika ir efektīva tikai tad, ja labi darbojas arī ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumi.

Pēdējā laikā ir vērojami uzlabojumi, atsaucība un atbalstoša reakcija uz nozaru, valdības partneru aicinājumiem pilnveidot un paplašināt atbalsta kritērijus, un ir sperti vairāki labi soļi šajā virzienā, norādīja AP politiķis. Pavļuts pauda, ka ir kritiski svarīgi, lai šāda valsts atbalsta politika tiek īstenota, lai tas mediķu un Veselības ministrijas veiktais darbs un ierobežojošie pasākumi "sastaptos ar sabiedrības izpratni un sadarbošanos".

"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo pauda, ka partijas "Par cilvēcīgu Latviju" (iepriekš "KPV LV") pārstāvju vadītās gan Labklājības ministrija (LM), gan Ekonomikas ministrija (EM) ir tieši iesaistīta dažādo atbalsta veidu realizēšanā dzīvē, kas skar ikvienu iedzīvotāju. Ministrijas gatavo tādus noteikumus, lai "cilvēkam paliktu vairāk naudiņas" un iedzīvotāji varētu pārdzīvot šo grūto laiku, skaidroja deputāts.

"KPV LV" frakcija turpinās atbalstīt savu ministru veikumu, norādīja politiķis. Možvillo pauda ka ekonomikai ātri jāatgriežas "ierastajās sliedēs", kas būs atkarīgas gan no iedzīvotāju līdzdalības vakcinācijas pasākumos, gan dažādās citās lietās, kas ļauj atgriezties pie normālas dzīves.

Komentāri (27)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu