Tirdzniecības centri aicina atjaunot tirdzniecību, ievērojot epidemioloģiskās prasības

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Paula Čurkste/LETA

Atbalstot Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus par klātienē iegādājamo preču klāsta paplašināšanu, Latvijā strādājošie tirdzniecības centri aicina Latvijas Republikas Ministru kabinetu mazināt tirdzniecības ierobežojumus, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses pārstāvis Mārtiņš Vanags. 

Ievērojot piesardzību, tirdzniecības centri aicina ierobežotā režīmā ļaut darboties visiem veikaliem un nediskriminēt dažādu veidu preces ar aizliegumiem tās tirgot, kamēr citu preču tirdzniecība ir atļauta.

Tirdzniecības centru ieskatā, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, jāļauj darboties visu preču veikaliem. Tirgotāji uzsver, ka ir gatavi ievērot visus nepieciešamos epidemioloģiskos ierobežojumus, lai tiktu rasta iespēja visas nedēļas garumā iepirkties visos veikalos, kur tiek ierobežots pircēju skaits atbilstoši tā izmēram, kā arī ievērota distancēšanās un prasība dezinficēt rokas un valkāt maskas.

Nav saprotams aizliegums pārdot citas preces, ja reiz to tirgotāji var tikt pakļauti identiskiem ierobežojumiem kā pārtikas veikali. Būtiski piebilst, ka atbilstoši esošajiem normatīviem un labajai praksei tirdzniecības centros ir nodrošināta augstas kvalitātes gaisa kontrole.

Ikviens veikals ir uzņēmums - tam ir darbinieki, piegādātāji, zīmols un tirdzniecības telpas. Ja veikali paliks slēgti vēl vairākus mēnešus, tie nevarēs izpārdot ziemas un pavasara preces un tiem nebūs iespējas uzkrāt līdzekļus, lai pasūtītu preces nākamajai sezonai.

Tirdzniecības nozarē Latvijā strādā 133 tūkstoši cilvēku, lielākie tirdzniecības centri pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos no nomas vien samaksā gandrīz 60 miljonus eiro ik gadu.

Ja bankrotētu vairums veikalu, tas nozīmētu desmitiem tūkstošu bezdarbnieku valstī, bet, ja bankrotētu tirdzniecības centri, valsts budžeta zaudējumi būtu mērāmi simtos miljonu eiro.

Atsevišķu preču tirdzniecības aizliegums un vājie atbalsta mehānismi nostāda tirdzniecības aizliegumam pakļautos veikalus bezizejas situācijā un rada spiedienu meklēt arvien radošākus risinājumus, kā tirdzniecību turpināt. Šo risinājumu vidū var būt arī mēģinājumi tirdzniecības ierobežojumus apiet vai pāriet nelegālajā tirdzniecībā. Tas savukārt uzliek uzdevumu tiesībsargājošajām iestādēm veltīt daļu savas uzmanības ierobežojumu ievērošanas uzraudzībai, kā arī var atstāt paliekošas negatīvas sekas Latvijas tirdzniecības ekosistēmā ilgtermiņā Šo Latvijas ekonomikai riskanto scenāriju varētu mainīt, atļaujot visu tirdzniecību, ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus.

Par valdības noteiktajiem ierobežojumiem šobrīd maksā nevis valsts, bet gan investori. Investori ir piešķīruši nomniekiem visas iespējamās atlaides - gan pavasarī, gan tagad, bet nu iznomātāju resursi ir izsmelti un ir nepieciešams reāls atbalsts.

"Mēs atbalstām virzību uz tirdzniecības modeli, kur ļauts strādāt visiem veikaliem, ievērojot stingrus apmeklētāju skaita ierobežojumus un distancēšanās prasības. Tas ļautu uzņēmumiem sagaidīt valsts atbalsta mehānismu pilnveidošanu un atbalsta ieviešanu nomas maksas segšanai un izdzīvot līdz brīdim, kad tiek sasniegts nepieciešamais saslimstības rādītāju kritums pilnīgi brīvas darbības atsākšanai," norāda Vanags. 

Iepriekš vēstīts, ka 2. februārī notiks kārtējā valdības un Krīzes vadības padomes kopsēde, kurā plānots lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu pēc 7.februāra, kā arī varētu pārskatīt atsevišķus ierobežojumus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu