Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt 295 miljonus eiro

Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformā līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026.gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga-Carnikava-Saulkrasti, Rīga-Dreiliņi, Rīga-Ogre-Jēkabpils, Rīga-Jelgava un Rīga-Bolderāja. 

Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Plānots iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus - jaunus elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus.

Attīstot dzelzceļa satiksmi, plānā paredzēts stiprināt sabiedriskā transporta koridorus no Rīgas uz Bolderāju, Sarkandaugavu un Ziemeļblāzmu, mazinot atkarību no sastrēgumiem un saīsinot ceļā pavadāmo laiku. 

Savukārt no pilsētas centra uz Dreiliņiem un Purvciemu tiks veidota jauna metrobusa līnija, kāda Rīgā taps pirmo reizi.

Tāpat, mudinot iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, plānots nodrošināts pilsētas sabiedriskā transporta integrāciju ar dzelzceļa stacijām. Paredzēts sinhronizēt un integrēt maršrutu tīklu un kustības grafiku, vienlaikus uzlabojot pārsēšanās iespējas dzelzceļa stacijās. Šīs pārmaiņas ļaus pasažieriem ērtāk savienot dažādus transporta veidus.

Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā un Pierīgā aptuveni 60 kilometru garumā. Plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga- Carnikava, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava, Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Mārupe. Katrā maršrutā tikšot nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.

Ābelniece norādīja, ka par reformas portfelī iekļaujamajiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, (SM) Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Linkaits uzsver, ka iesaistītajām pusēm pie kopīga redzējuma izdevies nonākt četru mēnešu laikā, un pašlaik ir izvēlētas prioritātes, koncentrējot līdz 2026.gadam pieejamās investīcijas piecu multimodālo transporta koridoru attīstībai.

Linkaits skaidro, ka galvenais uzdevums ir nodrošināt apstākļus, lai veicinātu Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju paradumu maiņu - izvēlēties videi draudzīgu sabiedrisko transportu savām ikdienas gaitām, tādejādi mazinot transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti. 

Piesaistot Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, Rīgā un Pierīgā tiks stiprināta sliežu transporta - dzelzceļa un tramvaja - loma. Investīcijas plānotas, lai uzlabotu pārvietošanās ātrumu ar sabiedrisko transportu, integrējot dzelzceļu ar citiem transporta veidiem.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pagājušā gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu, lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas.

Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam - jaunai EK centralizēti pārvaldītai budžeta programmai. Mehānisma mērķis - atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku. Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum.