Latvijas 14 dienu Covid-19 nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju patlaban ir par 32% augstāks nekā vidēji Eiropā, norādīts uz valdības sēdi sagatavotā Veselības ministrijas noteikumu grozījumu anotācija.
Latvijas 14 dienu kumulatīvā mirstība no Covid-19 ir par trešdaļu lielāka nekā vidēji Eiropā
Šobrīd Latvijā Covid-19 kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir 136,4, kamēr Eiropā vidējais Covid-19 kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir 103,1.
Saskaņā ar trešdien ziņotajiem Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā līdz šim reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 68 658, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1250, kas ir 1,82% no visiem inficētajiem. Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā, vadoties pēc oficiālajiem datiem, kopš pandēmijas sākuma atklāti kopumā 46 334 Covid-19 gadījumi, savukārt nāves gadījumu skaits ir 433, kas ir 0,93% no visiem inficētajiem jeb par 0,89 procentpunktiem mazāk nekā Latvijā.
Lietuvas oficiālie dati par Covid-19 liecina, ka kopš Covid-19 parādīšanās valstī ir atklāti kopumā 184 948 Covid-19 gadījumi, bet 2885 personas mirušas, kas ir 1,56% no visiem inficētajiem jeb par 0,26 procentpunktiem mazāk nekā Latvijā.
Reaģējot uz atšķirībām Latvijas un Igaunijas mirušo pacientu proporcijās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule mikroblogošanas vietnē "Twitter" atzīmēja, ka Latvijā ir ievērojami vairāk stacionēto Covid-19 pacientu. "1000 Latvijā pret 400 Igaunijā pie līdzīga kumulatīvās saslimšanas skaitļa," norādīja Cipule.
Viņa tostarp pauda viedokli, ka "atbilde jāmeklē intrahospitālajā transmisijā, smagi skartos sociālās aprūpes centros un testēšanas algoritma precizitātē, un saslimušo atsaucībā". Tāpat dienesta direktore piebilda, ka teju 50% Covid-19 pacientu tiek stacionēti bez pozitīva testa.
Kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt mirstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu nāves gadījumu skaitu.
Jau ziņots, ka otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un pētījuma vadītāja Anda Ķīvīte-Urtāne atklāja, ka Covid-19 patlaban ir trešais biežākais nāves cēlonis Latvijā, apsteidzot tādus ārējos nāves cēloņus kā satiksmes negadījumi, traumas un pašnāvības.
Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mirušo skaits gada pirmajās divās nedēļās Latvijā pieaudzis par 42,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.
2021.gada pirmajā divās nedēļās, proti, laika periodā no 4. līdz 17.janvārim, Latvijā reģistrēts kopumā 1651 mirušais, kamēr 2020.gada pirmajā divās nedēļās, Latvijā tika reģistrēti 1156 mirušie.