Aizvadīto piecu gadu laikā ir pieaudzis latviešu valodas pratēju un lietotāju īpatsvars Latvijas mazākumtautību pārstāvju vidū, un visizteiktāk tas redzams jaunākajās vecuma grupās, akcentēts "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.līdz 2027.gadam".
Kā rakstīts Kultūras ministrijas (KM) plānošanas dokumentā, šādi apstākļi paver iespējas stiprināt latviešu valodas lomu starpgrupu komunikācijā, jo paaudžu nomaiņas rezultātā latviešu valodas kā saziņas valodas potenciāls latviešu un Latvijas mazākumtautību vidū palielinās.
Pamatnostādnēs akcentēts, ka latviešu valoda ir mūsu kultūras mantojums, kas nākamajām paaudzēm nodod mutvārdu tradīcijas, tā ir nācijas veidošanās un vienošanās simbols, pamats, lai stiprinātu piederības sajūtu Latvijai. Tā ir arī svarīgs priekšnoteikums, lai iekļautos Latvijas informācijas telpā.
"Latviešu valodas telpa sniedzas pāri Latvijas robežām, un tās attīstībā un saglabāšanā nozīmīga loma ir ne tikai tai sabiedrības daļai, kas dzīvo Latvijā, bet arī tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas dzīvo citās pasaules valstīs," pausts dokumentā.
Atsaucoties uz pētījumiem, KM norādīja, ka latviešu valodas lietošanas intensitāte publiskajā telpā un ikdienas neformālajās attiecībās nepieaug atbilstoši nozīmīgajam valodas pratēju skaita kāpumam. Pētnieki to saista ar sabiedrībā iesakņotiem uzvedības modeļiem, kad latvieši joprojām nereti sarunā ar citā valodā runājošajiem mēdz pāriet uz krievu valodu vai citu svešvalodu, kuras tādējādi gūst pārsvaru pār latviešu valodu.
Pamatnostādnēs vērsta uzmanība uz to, ka salīdzinoši jauns izaicinājums ir citu valodu, it īpaši angļu valodas lietojuma pieaugums sabiedrībā ikdienā, kas ne tikai konkurē ar latviešu valodu, bet arī apdraud pareizas latviešu valodas lietojumu sabiedrībā un informatīvajā telpā, tai skaitā masu medijos. Joprojām ir nozares, kurās saglabājas lingvistiskās diskriminācijas situācijas, proti, darba devēja nepamatotas un Valsts valodas likumam neatbilstošas prasības pārvaldīt svešvalodu, visbiežāk krievu valodu.
"Ņemot to vērā, sekmīgai latviešu valodas attīstībai nepieciešami kompleksi risinājumi, kas nodrošina gan latviešu valodas apguves sistēmu, gan stiprinošu un motivējošu vidi valodas lietošanai," uzsvērts KM izstrādātajā dokumentā, norādot, ka Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam būs galvenais instruments latviešu valodas attīstības jomā, vienlaikus šīs pamatnostādnes palīdzēs veicināt latviešu valodas kā līdzdalības valodas nostiprināšanos ikdienas saziņā, sniedzot ieguldījumu latviešu valodas stiprināšanā kopumā.
Jau vēstīts, ka valdība ceturtdien apstiprināja KM iesniegto politikas plānošanas dokumentu pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas politikas jomā "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.līdz 2027.gadam".
Kā aģentūrai LETA iepriekš pauda KM pārstāve Dace Vizule, pamatnostādnes ne tikai nodrošina nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pēctecību, bet arī atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. līdz 2027.gadam prioritātes "Vienota, droša un atvērta, sabiedrība" mērķiem un uzdevumiem.
Pamatnostādņu rīcība plānota trīs virzienos - nacionālās identitātes stiprināšana, pilsoniskās sabiedrības attīstība un integrācija. Ņemot vērā to, ka sabiedrība attīstās, iedzīvotājiem savstarpēji mijiedarbojoties, kā arī to, ka labākie rezultāti tiek sasniegti, līdzdarbojoties praksē, visi trīs pamatnostādnēs definētie virzieni jāskata savstarpējā mijiedarbībā, norādīja KM.
"Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.līdz 2027.gadam" ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas politikas jomā.
