Virslīgas turnīra organizatori nosoda LFF lēmumu paaugstināt "leģionāru maksu"

Sākot ar 2022.gada sezonu Latvijas virslīgas klubiem par leģionāru pieteikšanu būs jāšķiras no prāvākas naudas summas.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem no 2022.gada sezonas Latvijas futbola čempionāta virslīgā būs sekojošas maksas par futbolistiem, kuri nav LFF sagatavoti spēlētāji - par pirmo līdz astoto spēlētāju 3000 eiro, bet par katru nākamo 8000 eiro. Pašreizējie noteikumi paredz maksājumus 1000 eiro (1.-8. spēlētājs), 3000 eiro (9.-11. spēlētājs) un 5000 eiro (katrs nākamais) apjomā.

Tāpat no 2022.gada sezonas tiks ieviesta reģistrācijas maksa par ārvalstu futbola speciālistu, kuri Latvijā nostrādājuši mazāk nekā piecus gadus, iekļaušanu virslīgas komandas pieteikumā. Reģistrācijas maksa noteikta 3000 eiro apmērā par katru pieteikto speciālistu. Šie noteikumi neattiecas uz medicīnas personāla pārstāvjiem.

LVF pirmdien publicētajā vēstulē norāda, ka ir neapmierināta ar LFF valdes pieņemto lēmumu un vērš uzmanību uz klaji neprofesionālo un labas pārvaldības standartiem neatbilstošo veidu, kādā LFF Valdes loceklis Andis Rozītis ir rīkojies, iespējams, savtīgās interesēs virzot un LFF Valde apstiprinot šo priekšlikumu.

LVF vēsta, ka 21.janvārī Rozītis, apzināti apejot ierasto reglamentu izskatīšanas un saskaņošanas kārtību, neiepazīstoties ar jautājuma vēsturisko izcelsmi, ignorējot iesaistīto pušu viedokli un graujot "leģionāra sistēmas" izveides būtību un tās elementus, aicināja palielināt "leģionāru maksu" par aptuveni 400 000 eiro 2021.gadā Virslīgas klubiem un pārdalīt fonda resursus, iespējams, savtīgos nolūkos par labu pirmās līgas klubiem.

Izmaiņas 4.februāra LFF Valdes sēdē labotā redakcijā apstiprināja, tieši vai netieši četri ar pirmās līgas klubiem saistīti LFF Valdes locekļi, ignorējot iesaistīto pušu viedokli un graujot LFV izstrādāto "leģionāru sistēmu" pēc būtības.

LVF vēstulē teikts, ka šāda LFF Valdes lēmumu pieņemšana viennozīmīgi ir pretrunā pašu valdes locekļu pirms kongresa solījumiem tās biedriem augsti vērtēt godīgas spēles principus, savstarpējas komunikācijas nozīmi un realizēt atbildīgu lēmumu pieņemšanu. Šāda LFF Valdes lēmumu pieņemšana demonstrē klaju necieņu, nerēķināšanos un parāda LFF valdes attieksmi pret virslīgas klubiem un to ieguldījumu Latvijas futbolā.

LFV 2019.gada augustā sagatavoja savā ziņā unikālu priekšlikumu - atkāpjoties no Eiropas Savienības noteikumiem, uz 2020.-2022.gadu lūgt mainīt leģionāru kvotu uz sistēmu "8+3" un paralēli par galveno mērķi izvirzot mērķtiecīgāku jauno spēlētāju iespēlēšanu virslīgas klubos. Virslīgas klubi vienojās lūgt LFF atjaunot leģionāru maksu, to novirzīt "leģionāru fondā", kurš sezonas beigās dotācijas veidā tiktu izmaksāts proporcionāli tiem virslīgas klubiem, kuri mērķtiecīgi iespēlēs Latvijas junioru izlases spēlētājus.

Tādējādi klubiem, atbilstoši to stratēģijai un specializācijai, dodot iespēju pašrealizēties un pilnveidoties segmentos, kuros tiem ir stiprākās puses - rezultātu sasniegšana Eiropas kausos, spēlētāju attīstīšana transfēru darījumiem, Latvijas jauno spēlētāju attīstīšana.

Pēc virknes saskaņojumu 2019.gada rudenī LFV priekšlikums "8+3" 2020.-2022.gadam tika pieņemts atbildīgajā LFF komitejā, LFF valdē un apstiprināts LFF biedru kopsapulcē.

LVF norāda, ka šāda LFF rīcība klubiem liedz veikt ilgtermiņa plānošanu, kurā ietilpst mērķu noteikšana un budžeta sastādīšana.

Ar plašāku LFV paziņojumu var iepazīties mājas lapā "optibetvirsliga.com". Biedrība "Latvijas futbola virslīga" dibināta 2012.gadā. Tā apvieno visus Latvijas futbola virslīgas čempionāta klubus.

Kā zināms, licences dalībai sacensībās ir piešķirtas deviņām komandām, kamēr divas, kurām licences ir atteiktas, attiecīgo lēmumu ir tiesīgas pārsūdzēt.