Koalīcijā vēl nav vienprātības, vai turpināt komandantstundu (5)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Rīgas pašvaldības policijas darbinieki reida laikā kontrolē, kā tiek ievēroti jaunie komandantstundas ierobežojumi, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija, lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību.
Rīgas pašvaldības policijas darbinieki reida laikā kontrolē, kā tiek ievēroti jaunie komandantstundas ierobežojumi, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija, lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību. Foto: Zane Bitere/LETA

Koalīcijā vēl nepastāv vienprātība par nepieciešamību turpināt mājsēdi jeb komandantstundu, raizējoties par Valsts policijas resursiem un to efektivitāti Covid-19 saslimstības mazināšanā.

Vaicāts, vai Latvijā jāturpina īstenot komandantstundu, "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo norādīja, ka pēc viņa partijas biedra, iekšlietu ministra Sanda Ģirģena teiktā, komandantstunda patērē ļoti daudz policijas resursu. Taču neesot arī ļaunuma bez labuma, jo šajās komandantstundās ir daudz pieķertu dzērājšoferu, kā arī ātrāk reaģēts uz dažādiem noziegumiem. Vienlaikus viņš piebilda, ka šo jautājumu šodien sadarbības sanāksmē neskatīja, tāpēc viņš no plašākiem komentāriem atturējās.

Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns minēja, ka atsaucoties uz iepriekš valdības sēdēs Valsts policijas priekšnieka teikto, policija ir gatava nodrošināt komandantstundu. Viņš uzsvēra, ka Lietuva un Igaunija no paša sākuma, jau martā noslēdza savas robežas, ieviesa komandantstundu un citus pasākumus.

"Esmu pārliecināts, ka to pašu spēj izdarīt Latvija. Ir spēja gan robežsardzei, gan policijai, bet pastāv bailes no Iekšlietu ministrijas vadības, vai mēs to varam,"

teica tieslietu ministrs, piebilstot, ka, viņaprāt, aizvien ir nepieciešama komandantstunda, taču, iespējams to nevajag nodrošināt visu nakti.

Viņš no policijas priekšnieka sapratis, ka tas dotu iespēju pārgrupēt enerģiju un resursus labāk darboties pa dienu un veikt situācijas kontroli, saglabājos komandantstundas sākšanos. "Eiropā vairumā valstu ir komandantstunda un pat katru dienu. Arī valstīs ar mazāku saslimstību," noteica politiķis.

Savukārt "Attīstībai/Par!" politiķis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs sacīja, ka tas, vai nepieciešams turpināt komandantstundu ir jautājums par to, cik efektīvi varam izlietot rīcībā esošos resursus. Viņaprāt, komandantstunda bija ļoti efektīvs instruments kopā ar citiem ierobežojošajiem elementiem, lai novērstu plašāku izplatību Ziemassvētku un Jaunā gada laikā.

"Tur tiešām, ieviešot komandantstundu, mēs izvairījāmies no strauja saslimšanas pieauguma janvārī," atklāja Plešs, piebilstot, ka tālāk jāskatās, vai un cik lielā mērā komandantstunda palīdz sasniegt vēlamo rezultātu, proti, vīrusa izplatības samazināšanos.

Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka jautājumā par komandantstundu politiskais spēks paļausies uz epidemiologu ieteikumiem.

Ja tas dod labumu, tad tas nav pasākums, kura īstenošana sagādā vislielākās grūtības, uzskata politiķis.

Vienlaikus Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīmēja, ka lēmumi pēc iespējas vairāk jāpieņem balstīti pierādījumos, nevis tajā, ko viens vai otrs domā.

"Mūsu mērķis ir pieņemt lēmumus pierādījumos, taču bieži mums trūkst datu," teica premjers.

Viņš atklāja, ka rīt Iekšlietu ministrija piedāvās valdībai redzējumu, kā mājsēdi un citus, tostarp robežkontroles pasākumus, varētu vai nu stiprināt vai pārkārtot.

Ministru prezidents piebilda, ka viens gan esot skaidrs - apskatot datus atklājies, ka 10 dienas pēc Jaunā gada sāka jūtami samazināties saslimstības rādītāji. Pēc divām nedēļām situācija mainījusies, dati izlīdzinājās un sāka pieaugt.

Premjers skaidroja, ka laikā, kad tika ieviesta mājsēde, tā kopā ar citiem drošības pasākumiem acīmredzami deva rezultātu. Taču mājsēde ir turpinājusies, bet saslimstībā nav kritums. Tam esot iespējami dažādi iemesli, taču Kariņš atzīmēja, ka trūkst dati, kas ļautu pieņemt racionālākos lēmumus. "Mēs ciešam no tā, ka mums trūkst šo analītisko datu, kas būtu nepieciešami," teica premjers, piebilstot, ka Latvija nav vienīgā valsts, kurai būtu šāda problēma.

"Kā valdības vadītājs gribu tikt prom no tā, ko viens vai otrs domā, bet tikt pie datu analīzes. Jāsāk vairāk analizēt un mazāk ar emocijām ierosināt," uzsvēra Ministru prezidents.

Jau ziņots, ka piektdien valdība lēma par komandantstundas turpināšanu vēl diskutēt. Kopš 2020.gada 9.novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Piektdien valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 7.februāra, proti, līdz 6.aprīlim.

Vienlaikus Ministru kabinets vēl nelēma par komandantstundas turpināšanu, diskusijas par šo tematu atliekot uz nākamo nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc valdības sēdes preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka par turpmāko plānots lemt šonedēļ. "Valdībai jādiskutē kā optimāli izmantot policijas un citus resursus kontroles pasākumos, būtiski palielināt arī pašizolācijas un karantīnas ievērošanas kontroli, kā arī ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās," norādīja Pavļuts.

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents žurnālistiem norādīja, ka piektdien valdība lēma par tiem jautājumiem, kas jau ilgstoši tikuši apspriesti, savukārt šonedēļ ministri spriedīs par mājsēdi un "kādā veidā pārkārtot vienu otru ierobežojumu".

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu